"Iedomājies, ja visām mājām varētu pieaugt riteņi! Ja to iespējamā pārvietošanās turpinātos bezgalīgi! Iespēju, ka viena māja varētu izkustēties, pārņemtu arī pārējās – līdz visa pilsēta pārbīdītu savu smagumu: no dzīvojamo rajonu stabilitātes uz ceļa izaicinājumiem – māja pēc mājas aizripo prom!"
Antropoloģe Marina Petersena, kas rakstījusi šos tekstus, sarunā nepiedalās, bet uz izstādes "Miera stāvokļa sapņi" atklāšanu no Austrijas ieradies Helvijs Savickis ar kolēģi Jūliju Obleitneri.
Latvietis studējis Vīnes Mākslas akadēmijas arhitektūras nodaļā. Projektējis Latvijas paviljonu 13. starptautiskajā Venēcijas arhitektūras biennālē, pirms 10 gadiem arī saņēmis Latvijas Arhitektūras gada balvu par pilsētas sportam un arhitektūrai veltītu pasākuma ciklu. Tagad ir mācībspēks Insbrukas Universitātes Eksperimentālās arhitektūras institūtā. Viņa interešu lokā arhitektūra krustojas ar video un laikmetīgo mākslu, un to varēs labi redzēt izstādē. Stāsta pats autors: ""Trīs brāļos", Rīgas senākajā dzīvojamā ēkā, būs izstādīti netipiski daudz video darbu. Mēs parasti komunicējam arhitektūru ar fotogrāfijām vai rasējumiem, bet šeit mēs to komunicēsim ar kustīgajām bildēm."
Ideja veidot izstādi par "riteņmājām" Helvijam, Jūlijai Obleitnerei un viņu kompanjoniem Marvinam Kanasam un Marinai Petersenai radusies pandēmijas pašās beigās, kad ļoti gribējies ceļot, būt tuvāk dabai.
"Sanācām kopā un skatījāmies vienu fenomenu – kā Teksasā caur tuksnesi tiek vestas dzīvojamās mājas. Tuksneša vidū mēs nevaram īsti uzbūvēt šādu māju – ir daudz lētāk novietot gatavu māju, nevis samaksāt celtniekiem. Viņi šīs mājas ražo fabrikās jau no 60. gadiem, tehnoloģija ir attīstījusies tik tālu, ka māju var uzbūvēt trīs dienās. Šo fenomenu mēs filmējām pusotru mēnesi Teksasā, kadri ir neaprakstāmi – vesela māja kustas cauri tuksnesim," stāsta Savickis.
Arhitektūras muzejā video varēšot vērot, kā Anglijā ražotas riteņmājas slīd cauri arī Latvijas ainavai.
Helvijs Savickis skaidro, ka tā nebūs kādas firmas reklāma, bet konceptuāls stāsts par mobilo ēku industriju un cilvēku paradumu maiņu.
Latvijā arī tādas tiek būvētas, taču kāpēc arhitektūras pētnieks pievērsāties tieši Anglijā būvētām ēkām un veda tās uz Latviju? "Latvijā mēs ēku projektējam milimetros, centimetros un metros. Briti projektē ēkas pēdās. Ja mēs ieskatāmies šādā ēkā, proporcija ir nedaudz citādāka. Katrs logs ir nedaudz citādāks. Cenšamies noķert šo netipisko proporciju ēkām, kam ne līdz galam vajadzētu būt šajā ainavā," skaidro Helvijs Savickis.
Viņa komandas pētītās riteņmājas, ko Amerikā sauc par mobilajām mājām, bet Anglijā par karavānām, atšķirībā no Latvijā ražotajām moduļu mājām pēc likumdošanas regulējuma skaitoties automašīnas. Ir būvētas tā, lai spētu kustēties pa ceļu, taču mēdz būt arī milzīgas – simts, simtdivdesmit kvadrātmetru!
Pelēkā zona, arhitekts saka, bet tieši tāpēc tik interesanta: "Mēs nekomercializējam šīs mājas, mēs tās vēlamies saprast. Ja mēs varam caur dekādēm novērot, ka mājas vērtība aug, šo māju vērtība – tāpat kā jebkurai mašīnai – krīt katru gadu."
Ja Vecrīgas ēkas būvētas mūžībai, tad šīs – tikai zināmam laika sprīdim, uzsver arhitekts.
Viņa kolēģe Jūlija Obleitnere atklāj: "Piemēram, ASV cilvēkiem joprojām ir sapnis par savu māju. Tas ir ļoti populāri arī jauniešiem. Taču neviens vairs nevar atļauties nopirkt māju, jo cenas ir kļuvušas ekstrēmi augstas. Protams, tas ir populārs modelis – nopirkt kaut ko daudz lētāku, kas vienkārši ir uz riteņiem. Tomēr plašākā izpratnē, un, iespējams, arī poētiskā veidā tas nozīmē – būt kustībā. Tur ir nomadiskais aspekts – brīnišķīga doma visu savākt un vienkārši doties uz priekšu. Mums visiem dažkārt patīk to darīt."
Abi arhitekti atbalstot ekoloģisku būvniecību, kas paredzēta daudz ilgākam laika periodam, bet izstādē reflektē par spilgtu laikmeta fenomenu. Izstāde būs apskatāma trīs mēnešus.
