Šogad Latvijā Arhitektūras nedēļa norisinās no 2023. gada 2. līdz 6. oktobrim.
Pirmdienā jeb Pasaules Arhitektūras dienā Latvijas Arhitektu savienība (LAS) sadarbībā ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldību un SIA "Tikkurila" aicina svinēt kopā Daugavpilī, sākot ar kopīgām pusdienām Daugavpils Universitātē, ar sekojošām pašvaldības pārstāvju uzrunām, Saules skolas un Daugavpils cietokšņa apmeklējumu.
Uz Daugavpili tiek aicināts doties ikviens arhitekts ar savu auto vai kā savādāk, bet ir arī iespēja doties turp LAS norīkotā autobusā. Pa ceļam uz Daugavpili paredzēta pietura pie vienas no šī gada 12 Latvijas Arhitektūras gada balvas nominantbūvēm.
Agrā rīta stundā, kamēr pilsēta vēl mostas, ar velosipēdu ātri un pie luksoforiem nekavēti iztraucos cauri Rīgai. Braukt pāri Akmens tiltam no Pārdaugavas puses vienmēr ir bauda. It īpaši tik agri. Pie Vērmaņdārza stāvošajā autobusā pieredzējušu arhitektu vairāk nekā jauniešu. Ir patīkama atmosfēra. Dodamies ceļā.
Ogres Valsts ģimnāzija un sporta manēža
Tuvojoties Ogres skolai, pabraucam garām teritorijai, kurā daudz militāri zaļo automašīnu, aiz tās modernā skola uz priežu koka fona.
Projekta autori ir arhitektu birojs "Nams". Skolas ēkas un sporta manēžas projektēšanas un būvniecība ilgusi trīs gadus, un šī gada 1. septembrī vietā, kur vēl pavisam nesen bijis tukšs un purvains zemes gabals starp mežu un militāro bāzi, skola vēra durvis mācībām. Jaunajā skolā tiek nodrošināts mācību process nepilniem 650 izglītojamo.
"Mērogs kā Amerikā", "modernākā daudzfunkcionālā zāle Baltijā", "elpu aizraujoši" – tādi epiteti jaunajai skolai un sporta kompleksam veltīti dažādu amatpersonu un arhitektūras profesionāļu vērtējumā, kas lasāms internetā.
Un patiešām, klātesot par to var pārliecināties. Mūsdienīgi, eleganti, ērti, caurspīdīgi, plaši – gan skola, gan sporta manēžas ēka.
Skolas ēka projektēta trīs stāvos. 1. stāvā uzreiz aiz ieejas ir plaša halle ar virsgaismu – ātrijs. Ieejai pretī – durvis uz aktu zāli un universālu auditoriju. Abas zāles savstarpēji savienojamas, transformējot kopīgo akustisko starpsienu, un no abām var iziet uz skolas iekšpagalmu.
Ātrijs, abas zāles un iekšpagalms veido skolas kodolu, ap ko organizētas pārējās skolai nepieciešamās telpas – klases, kāpņu telpas, kabineti, tualetes telpas. Iekšpagalms paredzēts atpūtai, tas paveras skatam no pa perimetru esošajām 1. un 2. stāva telpām un gaiteņiem. Ātrijā no ieejas pa labi ekspresīvas kāpnes uz otro stāvu, aiz kāpnēm atvērta garderobe ar personalizētiem skapīšiem visiem skolniekiem. Lielākā daļa klašu ar skatu uz mežu izvietotas 2. stāvā. Ēkas 3. stāvā skolēniem nodrošināta organizēta izeja uz jumta, ko paredzēts izmantot kā observatoriju, kā arī citiem nelieliem skolas pasākumiem. Interjerā lietoti lakoniski, vizuāli izteiksmīgi, ilglaicīgi, kvalitatīvi, veselībai droši materiāli. Krāsots betons, dažādi akustiskie paneļi, dabīgais linolejs. Daudz balta, daudz melna, nedaudz pelēka, nedaudz vara sarkana.
Pie skolas austrumu fasādes pieslēgtais sporta kompleksa apjoms arī trīs stāvu līmenī iekļauj vieglatlētikas manēžu ar 200 metru skrejceļu, laukumu komandu sporta spēlēm centrā, pa perimetru ar tribīnēm 600 skatītājiem. Ēkā ir cīņu, trenažieru, vingrošanas un horeogrāfijas zāles un ergonomiski saplānotas ģērbtuves, TV studija, administratīvās un citas nepieciešamās telpas. Interjerā melns, balts, stiklots. Skolas mācību laikā sporta komplekss paredzēts ģimnāzistu sporta nodarbībām, bet citos laikos lietojams autonomi ar atsevišķu ieeju citiem dažādos sporta veidos trenēties gribētājiem.
Abu ēku arhitektoniskais veidols vienots. Galvenās fasādes pret Meža prospektu iepretī militārajam objektam nolasās kā viena gara fasāde, veidota dinamiska un ekspresīva kontrastā ar pārējo fasāžu lakonismu un askētismu – kā kāpjoša dinamisku, lauzītu plakņu kompozīcija ar individuāli izgatavotu metāla kasešu apšuvumu vara sarkanbrūnā tonī.
Viens no projekta autoriem, arhitekts, dizainers, autoruzraugs Māris Krūmiņš, kurš pie projekta strādāja apmēram vienu gadu, attālināti jautāts par izaicinājumiem, ar kādiem ir nācies saskarties, atbild: "Ņemot vērā to, ka izglītības iestādēs būtiski ir ievērot telpu orientāciju pret debespusēm un novietojumu pret tām atbilstoši lietojumam, funkcijai un normatīvajiem aktiem, projektēšanas laikā lielākie izaicinājumi bija pasūtītāja vēlamās un skolai nepieciešamās programmas "iespiešana" salīdzinoši mazā zemesgabala platībā, kā arī nepārtrauktā kompromisu meklēšana, strādājot modelī "būvē/projektē". Taču par spīti neskaitāmiem lauztiem šķēpiem no visām pusēm, manuprāt, labas realizētas arhitektūras pamatā ir savstarpējs komandas darbs starp pasūtītāju, autoriem un būvnieku, kuri ir vērsti uz vienu mērķi. Šeit tas viss bija."
Būvniecības laiks sakritis ar brīdi, kad pasaulē sākās būvniecības krīze un Krievijas sāktā kara radītie šķēršļi, piegāžu problēmas, materiālu trūkums, kuru dēļ daudz risinājumu tikuši pārstrādāti autoruzraudzības kārtībā, cenšoties optimizēt, novienkāršot vai tieši pretēji – nācies izmantot neizdevīgākus risinājumus, jo vienkārši citu iespēju neesot bijis. Jautāts par to, vai viss patīk, Māris atbild: "To es varēšu pateikt tikai pēc kāda laika, kad emocijas un akcenti no būvniecības procesa būs noplakuši un uz rezultātu skatīšos ar citām acīm. Vajag dot laiku ļaut ēkai pašai sākt elpot un iedzīvoties. Tomēr kā līdzautors esmu gandarīts par rezultātu."
Arhitektu grupa, apskatījusi Ogres Valsts ģimnāzijas ēku, jaunajā auditorijā noklausījusies "Tikkurila" speciālista lekciju par sienu krāsošanas knifiem, baudījusi kafijas pauzi jaunajā aktu zālē, dodas tālāk uz Daugavpili.
Nonākot galamērķī
Daugavpilī arhitektus uz pusdienām sagaida Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju korpusā, kas atklāts 2014. gadā – mēroga ziņā iespaidīga mūsdienīga būve, kur seko Latvijas Arhitektu savienības prezidenta Jura Pogas uzruna un, klātesot Daugavpils galvenajai arhitektei Ingai Ancānei, domes pārstāvji sveic profesionālajos svētkos un aicina doties sagatavotajās objektu ekskursijās.
Daugavpils Saules skola
Saules skolu Daugavpilī nevar nepamanīt. Izteiksmīgi brūngani oranži keramikas fasādes paneļi rotaļīgā izkārtojumā uz metāla karkasa, ne tikai kā vizuāli izteiksmīgi estētiskie elementi, kas reflektē Daugavpils sarkano ķieģeļu apbūvei, bet arī sargā ēkas dienvidu fasādē izvietotās klases telpas no pārkaršanas un izolē no blakus esošās autostrādes rādītājiem trokšņiem. Dizaina un mākslas kvartāls – tā šo pilsētbūvnieciski sarežģīto vietu, kas līdz ar veiktajiem pārbūves darbiem piesaista bērnu un vidējās profesionālās mākslas skolu audzēkņus, iesaukuši daugavpilieši.
Ar skolas telpām arhitektu grupu iepazīstina Inguna Kokina. Dāma, kura direktores amatā jau ir astoņus gadus.
Vēsturiski šajā vietā mākslas skola bijusi jau no 1926. līdz 1953. gadam un atkal kā mākslas skola no jauna atvērta pēc neatkarības atgūšanas. Pirmo nozīmīgo būvdarbu laikā vecais korpuss ir pārbūvēts, savests kārtībā, divu stāvu apjomam piebūvēts trešais stāvs, kas saskaņā ar direktores teikto ļoti būtiski palielinājis skolai izmantojamo telpu. 2015. gadā piebūves projektēšanas metu konkursā uzvarējis arhitektu birojs "MARK", savā projektā integrējot skolas kompleksā uz zemes gabala savulaik uzbūvēto, bet neekspluatēto uzņēmuma "Daiļrade" būvapjomu.
"MARK" projektētais būvapjoms veiksmīgi norobežo skolas pagalmu no Saules ielas un autostrādes, veidojot patīkamu iekšpagalmu. Lakoniskas stiklotas fasādes skatā no iekšpagalma puses veido veiklu savienojumu ar veco ēku otrā stāva līmenī. Turpretī spēcīgs izteiksmīgs vizuālais tēls ielu skatos. Krustojumā – Saules ielas galā – bijušais "Daiļrades" būvapjoms ietērpts jaunā veidolā – melns, "tīrs", nu jau mūsdienīgs, monumentāls ķieģeļu būvapjoms trīs stāvu augstumā kā kvartāla stūra vai ielas nobeiguma akcents ar virtuozu otrā un trešā stāvu sienas plaknes ķieģeļu mūrējumu pret maģistrāli un Daugavu. Ķieģeļi ir mūrēti sagriezti un veido ornamentu.
Direktore, kas piedalījusies visā projektēšanas procesā, sadarbojoties ar arhitektiem, min, ka svarīgi esot bijis nodrošināt iespēju atvērt logus, kas šajā risinājumā izpildāms. Kantainais melnais apjoms un liektais stiklotais ar sarkanīgi dekoratīvo fasādi savstarpēji savienoti otrā stāva līmenī ar stiklotu pāreju-gaiteni.
2018. gadā arhitektes Ilzes Ratnieces projektētais kokapstrādes apjoms piekļauts "MARK" arhitektu piebūves galā – vienkāršāks, ar regulāriem vienādiem logiem autostrādes fasādē, bet, pieskaņojoties iekšpagalma stiklojumam. Plaša telpa ar augstiem griestiem, iekšējais balkons un izeja uz mācību procesam un dažādiem pasākumiem izmantojamu jumta terasi.
Daugavpils cietoksnī
Cietoksnī uzstutēju uz auss audiogida austiņu, un sākam gājienu, klausoties arhitektes Ilzes Ratnieces zinošo stāstījumu par atjaunotajām būvēm.
Dodamies uz Nikolaja ielu 1, kur izvietota Pētera Martinsona pastāvīgā ekspozīcija. Pie projekta Ilze strādājusi 2015. gadā tandēmā ar arhitektu Pēteri Blūmu. Te atradusies šaujampulvera noliktava. Sākotnēji, iespējams, esot bijis velēnu jumts, vēlāk nomainīts pret skārda. Gala fasādes ir apmestas, sānu fasādēs – arhitekti nolēmuši, ka var atstāt mūrējumu kā gala apdari. Vēsturiski ieeja bijusi no sāna, bet rekonstrukcijas projekta ietvaros mainīta uz gala fasādi ar skatu pret Rotko centru. Ēkas trīsstūra formas zelmini veido mūrējums – nav bēniņu.
Ēka būvēta pēc termosa principa, lai pulveris senatnē tiktu saglabāts sauss. Ekspozīcijas izvietota vienā garā cilindriskās velves telpā, mūsdienās projektētā ir nelielā priekštelpa. Šauras cilindrisko velvju ejas sānos bijušas jau sākotnēji. Iekštelpā vēsturiskais apmetums pārklāts ar lazūru. Atjaunoti pusapaļie dūmeņi. Biezās sienas un termosa princips palīdz saglabāt telpā siltumu. Pirmās brīvvalsts laikos pie Daugavas puses tuvākajā telpas daļā iebūvētās kāpostu skābēšanas vannas/tvertnes, kas rekonstrukcijas ietvaros saglabātas, izzāģējot ļoti cietās frontālās cementa daļas un tagad tās tiek izmantotas ekspozīcijas izvietošanai. Projektā tapis arī blakus esošais bērnu rotaļu laukums, kā arī vairāk lielajiem bērniem vai pieaugušajiem domāts unikāls slidkalniņš-rene šļūkšanai no cietokšņa vaļņa.
Tālāk ejam uz turpat blakus esošajiem valnī iebūvētajiem kazemātiem, kas pielāgoti mākslas darbu glabāšanai un eksponēšanai. Lai iebūvētu siltumizolāciju, valni ir nācies norakt, noņemot vēsturisko cinka plāksni un ieklāt mūsdienīgu siltumizolāciju. Lai saglabātu mākslas darbus optimālā temperatūrā, kazemātos ievietoti stikla konteineri ar apsildāmo grīdu. Ir ieklāta jauna klinkera grīda blakus vēsturiskajām ķieģeļu sienām.
Tālāk, paejot garām Rotko centram, nogriežamies uz Imperatora ielu un pa to soļojam līdz atjaunotajam Inženieru arsenālam. Arī te projektēšanas un autoruzraudzības darbus veicis tas pats autoru tandēms. Ēka bijusi ļoti sliktā stāvoklī – bez apmetuma, bez kartužas, bez logu dalījuma. Mūri bijuši pievilkušies ar sāļiem, ēka – bez jumta. Pēc arhīva materiāliem atjaunota atika – sienas parapets virs dzegas. Interjerā ieejas un kāpņu telpas daļā viss sarkano ķieģeļu tonalitātē. Uz grīdas betons un granīta bruģis. Plānojumam saglabāta anfilādes struktūra. Izstāžu zālēs gaiši rūsgans, īpaši šim objektam radīts, apmetums. Te divos stāvos un arī pagalmā izstādīti vēsturiskie auto, motorolleri, motocikli un tml. Aizraujoša ekspozīcija!
Visās mūsu apskatītajās vietās arhitekte pasaka teikumu "Izskatās, ka te darīts pavisam maz, bet tā nav – ir izdarīts ļoti, ļoti daudz." Un tie, kas nodarbojušies ar senu būvju-pieminekļu atjaunošanas darbiem, to zina un saprot.
Dienas noslēgums
Promenādē, iepretim bijušajam priekštilta nocietinājumam (šobrīd cietumam) ar skatu pāri Daugavai uz Sēliju un rietošo sauli, arhitekti iedvesmoti, bet arī noguruši no garās dienas un bagātās informācijas uzņemšana, dodas kāda vietējā ražotāja vīna, šmakovkas un siera gabaliņu degustācijā.
Uz noslēgumu apsveikt arhitektus svētkos ierodas arī Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš. Mēra kungs, jautāts izteikt viedokli par šajā dienā arhitektu redzētajiem objektiem, atbild maksimālistiski – ka cietoksnī paveiktie darbi ir labi, bet ka tur vajadzētu arī viesnīcu, kā arī attīstīt parku ar amfiteātri, ka Saules skola, un tieši dizaina un mākslas kvartāls, ir labi, bet kā pabeigtu šo vietu redzēšot tad, kad būs uzbūvēta tur plānotā dienesta viesnīca.
Lūdzot dažus no arhitektiem, kas devās šajā Latvijas Arhitektu savienības organizētajā braucienā, nosaukt kādu spilgtāko iespaidu vai ieguvumu no šīs Pasaules Arhitektūras dienas norisēm, atbildes saņēmu sekojošas:
Arhitekts Viesturs Brūzis :"Daugavpils cietokšņa apmeklējums. Ieguvis elpu un perspektīvu. Liels progress, ka parādās šādas telpas, ka notiek šīs vietas revitalizācija."
Arhitekts Rolands Bruzgulis: "Ogres skola – konceptuāli viengabalaina un patīkama. Un Daugavpils cietoksnis."
Arhitekte Mārīte Brūze: "Patika abas apskatītas skolas – katra savā veidā. Ogres skola varbūt par askētisku manai gaumei, bet ļoti patika. Saules skola – silta."
Arhitekts Uģis Šēnbergs: "Patika Ogres ģimnāzija. Lai gan es domāju un projektēju atšķirīgi un pats arī piedalījos metu konkursā, man tas bija interesanti un pamācoši. Daugavpilī patīkami pārsteidza Saules skola."
Pēc noslēdzošās saviesīgās daļas, Rīgas un Pierīgas arhitekti kāpj autobusā un dodas atpakaļ Rīgas virzienā, tikmēr iepretim Arhitektu namam Torņa ielā 11 garš, divpusēji skatāms melns metāla konstrukcijas stends uz daudzām dažādos leņķos izstieptām kājām atrāda 37 šī gada Latvijas arhitektūras gada balvas nominantus. Iepazīties ar arhitektu, īpašnieku, būvnieku un citu iesaistīto darba rezultātu, fiksētu bildēs, te izceļot arhitektu veikumu, aicināts ikviens pilsētnieks un Vecrīgas viesis.
