"Kādai jābūt 14. Saeimai?" – Zaļo un zemnieku savienība

Armands Krauze, Uldis Augulis, Daiga Mieriņa, Kristīne Lemberga, Viktors Valainis

Jānis Domburs 20.maijs, piektdiena 12:00

«Kas notiek Latvijā?» aptaujas rezultāti: Latvijas iedzīvotāji par Krievijas iebrukumu Ukrainā un Putinu

Karā, kurš sākās šā gada 24. februārī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, 65,4% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Ukrainu, bet 8,2% – Krieviju, liecina pēc raidījuma “Kas notiek Latvijā?” pasūtījuma veiktās SKDS aptaujas rezultāti. Vairāk nekā piektdaļa jeb 21,5 % aptaujas respondentu neatbalsta nevienu no karadarbībā iesaistītām pusēm.

Ievērojama atšķirība attieksmē pret karadarbībā iesaistītām pusēm vērojama atkarībā no tā, kādu sarunvalodu respondenti lieto ģimenē. 90% respondentu, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda, atbalsta Ukrainu, bet tikai 1% – Krieviju. Vēl 7% aptaujāto, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda, izraudzījušies atbildi, ka neatbalsta ne vienu, ne otru no karojošajām pusēm.

Starp aptaujātajiem, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda, ne vienu, ne otru pusi neatbalsta teju puse jeb 46%. Atbalstu Ukrainai pauduši 22% aptaujas respondentu, bet 21% – Krievijai. Ekonomists Jānis Hermanis sliecas domāt, ka ļoti lielais tādu respondentu īpatsvars, kas neatbalsta nedz vienu, nedz otru no karā iesaistītajām pusēm, liecina par lielu apmulsumu krievu valodā runājošajā Latvijas sabiedrības daļā. Šī sabiedrības daļa šobrīd piedzīvo “patiesības mirkli”, proti, Krievijas iebrukums Ukrainā tai liek šaubīties par to, kam tā ilgi ticējusi.

Raidījuma “Kas notiek Latvijā?” diskusijas dalībnieks, vēsturnieks Valdis Klišāns, komentējot šīs aptaujas rezultātus, norādīja:

“Manuprāt, šis ir tāds ļoti dziļi psiholoģisks moments – tātad es sevi identificēju kā krievs, man kaut kādā ziņā tuva ir šī Krievijas kultūra, un tagad es esmu tādā izmisuma situācijā, ko tagad šajā situācijā…”

 

Savukārt rus.lsm.lv žurnālists Aleksejs Dunda pieļāva, ka krievvalodīgo respondentu īpatsvars, kas aptaujā pauduši to, ka neatbalsta nedz Ukrainu, nedz Krieviju, kā arī salīdzinoši lielais tādu cilvēku īpatsvars, kas izraudzījušies atbildi “grūti pateikt”, varētu liecināt arī par nevēlēšanos atklāt savu viedokli. Viņaprāt, liela daļa Latvijas krievvalodīgo šobrīd ir izmisumā un nezina, ko domāt. “Ir ļoti grūti ticēt tam, ka Krievijas bruņotie spēki, ka Krievijas cilvēki bombardēs Kijevu četros no rīta,” tā Dunda.

Aptaujā, kas notika laika posmā no 3. līdz 8. martam, respondentiem tika jautāts arī par to, kā karš Ukrainā ietekmējis viņu attieksmi pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Kopumā 65,1% aptaujāto atzina, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā viņu attieksme pret Putinu ir pasliktinājusies. Savukārt 5,1% respondentu pauda, ka viņu attieksme pret Putinu ir pat uzlabojusies.

Zemāk esošajā galerijā varat iepazīties ar datiem par respondentu atbilžu sadalījumu grupās, atkarībā no sarunvalodas ģimenē, kā arī atkarībā no atbalsta Ukrainai vai Krievijai.  

Konteksts

Pēc vairāku mēnešu garumā ilgušas karaspēka koncentrēšanas Ukrainas pierobežā šā gada 24. februārī Krievija sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Eiropas Savienība, Amerikas Savienotās valstis, Lielbritānija, Dienvidkoreja, Japāna un vairākas citas valstis uz to reaģējušas, ieviešot plaša mēroga sankcijas pret Krievijas amatpersonām, Kremlim pietuvinātiem oligarhiem, kā arī banku sektoru un atsevišķiem uzņēmumiem.

Starptautiskās organizācijas lēš, ka kopš kara sākuma Ukrainu pametuši aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju. Vairāku Rietumvalstu prokuratūras, kā arī Starptautiskā Krimināltiesa ir sākuši izmeklēšanu par iespējamiem noziegumiem pret cilvēci, ko Krievija pastrādājusi Ukrainā. Tiek lēsts, ka kopš kara sākuma Ukrainā bojāgājuši vairāk nekā 500 civiliedzīvotāji.

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt