Kas notiek ar “Jaunās Vienotības” finanšu skandāliem un partiju kontroli?

Arvils Ašeradens, Signe Jantone, Ineta Cīrule, Amīlija Raituma, Iveta Kažoka, Renārs Kadžulis, Gunārs Kūtris, Edgars Tavars

Jānis Domburs 24.aprīlis, trešdiena 21:15

Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda

Ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā pozitīvi vērtē kopumā 47,6% Latvijas iedzīvotāju, bet negatīvi – 39,9% iedzīvotāju, liecina sabiedriskās domas aptauja, kuru pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma laika posmā no šā gada 7. līdz 11. jūnijam veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS.

Aptaujas ietvaros aptaujāti kopumā 1005 iedzīvotāji visos Latvijas reģionos.

Ļoti pozitīvi Rinkēviča ievēlēšanu novērtējuši 23,8% iedzīvotāju, vēl 23,8% to vērtē drīzāk pozitīvi. Tikmēr ļoti negatīvi to vērtē 24,2% aptaujāto. Vēl 15,7% to vērtē drīzāk negatīvi. Vēl 12,5% aptaujāto nav atbildes uz šo jautājumu. "Jaunās Vienotības" valdes loceklis, finanšu ministrs Arvils Ašeradens trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda, ka šādus aptaujas rezultātus uzskata par patīkamu pārsteigumu. 

Aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka attieksme pret Rinkēviča ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā būtiski atšķiras atkarībā no respondenta sarunvalodas ģimenē. Proti, starp respondentiem, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda, ļoti pozitīvi un drīzāk pozitīvi to vērtē attiecīgi 33% un 28% aptaujāto. Tikmēr 59% aptaujāto, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda, Rinkēviča ievēlēšanu vērtē negatīvi, tas ir, ļoti negatīvi to vērtē 39% respondentu, bet drīzāk negatīvi – 20% aptaujāto respondentu.

Izteikti atšķiras arī respondentu ar augstiem ienākumiem un respondentu ar zemiem ienākumiem vērtējums par Rinkēviča ievēlēšanu. Pozitīvi 31. maijā notikušo Valsts prezidenta vēlēšanu iznākumu vērtē kopumā 73% respondentu, kuru ienākumi ir augsti, savukārt starp respondentiem ar zemiem ienākumiem pozitīvu vērtējumu pauduši vien 30% aptaujāto. Vairāk nekā puse jeb kopumā 52% respondentu ar zemiem ienākumiem Rinkēviča ievēlēšanu vērtē negatīvi.

Vislielākais Rinkēviča ievēlēšanu pozitīvi vērtējošo respondentu skaits ir vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, 55% šajā vecuma grupā esošo aptaujāto to vērtē ļoti pozitīvi, bet vēl 17% – drīzāk pozitīvi. Tikmēr vairāk nekā puse respondentu vecumā no 45 līdz 54 gadiem Rinkēviča ievēlēšanu kopumā vērtē negatīvi.

Atkarībā no elektorālās izvēles vislielākais Rinkēviča ievēlēšanu pozitīvi vērtējošo respondentu īpatsvars ir viņa izvirzītāju – "Jaunās Vienotības" atbalstītāju vidū. Ļoti pozitīvi un drīzāk pozitīvi Rinkēviča ievēlēšanu vērtē attiecīgi 76% un 20% aptaujāto.

Tāpat Valsts prezidenta vēlēšanu iznākumu kopumā pozitīvi vērtē arī 54% Nacionālās apvienības vēlētāju. Kā zināms, Nacionālā apvienība 31. maijā notikušajās Valsts prezidenta vēlēšanās nebalsoja. Tikmēr "Apvienotā saraksta" atbalstītāju vidū Rinkēviča ievēlēšanu pozitīvi vērtē kopumā 42% respondentu, bet negatīvi – kopumā 41% respondentu.

Jāatgādina, ka 31. maijā par "Jaunās Vienotības" izvirzītā kandidāta Rinkēviča ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā vēlēšanu pēdējā kārtā nobalsoja 52 Saeimas deputāti no "Jaunās Vienotības", Zaļo un Zemnieku savienības un partijas "Progresīvie". "Apvienotais saraksts" vēlēšanās balsoja par pašu izvirzīto kandidātu, miljonāru Uldi Pīlēnu, kuru Valsts prezidenta vēlēšanās atbalstīja arī opozīcijā esošā partija "Latvija pirmajā vietā". Nacionālās apvienības un partijas "Stabilitātei!" deputāti vēlēšanās nebalsoja. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti