“Šeit notiek siera siešana, patiesībā tās ir pirmsjāņu tādas izdarības,” par aizvadītajā nedēļas nogalē Viļakas novada Kultūrvēstures muzejā "Vēršukalns" notikušo Siera siešanas skolu, stāsta Susāju pagasta kultūras darba organizatore Linda Biseniece-Mieriņa, “bet mani interesē, tā kā mūsu pagastā ir daudzi tie vecie ļauži, tad tās viņu amatu prasmes - maizītes cepšana, mēs esam arī sviestu šeit kūluši.” Apzinot tuvākās apkaimes siera sējējas, uz šo pasākumu tikušas uzaicinātas trīs, kas savu amatu šoreiz bija gatavas nodot arī citiem.
“Na muocamīs, vīnkuorši pīredzi tū gyustam vēl, kuo citi tū dora, kotrs dora sovaižuok, interesna kuo citi tū dora,” atzīst Skaidrīte Šaicāne no Medņevas pagasta, kam pirmsjāņu nedēļā sieru siet iznākot gandrīz katru dienu, un šoreiz šeit, Vēršukalnā, tikko kā nobeigusi ātrā siera vārīšanu: “Eistineibā kai tagad myusim nav laika myusdīnuos, mēs vysi steidzamīs i man pošai nav laika, es reitā gūteņu izslaucu, i skaiti stundes laikā man ir sīrs, es varu likt galdā i gostus cīnuot. “
Siera siešanas skola šoreiz Vēršukalnā sapulcējusi aptuveni 30 interesentus, ieradusies arī šai pusē labi zināma saimniece Anna Strupka, kas atnākusi palūkot, kā sieru sien jaunās saimnieces: “Es sīnu Juoņu sīru ar ķimenēm pīnā, bīzpīns i ūlas, i svīstu arī līku kluot, redziejot jī sovaiduokus sīrus sīn kuo es.”
“Cik ta bīži sait sīru sīt? - Bīži, rodim, draugim, tys ir cīmakukuļs braucūt gostūs, kū mēs laukūs varam – sīrs, svīsts. - Kas ir pats golvonīs, lai byutu lobs sīrs? - Prutams jobyut lobam garastuovūklim, lobom dūmom, tod vyss sait,” protams īsts Jāņu siers nesanākšot bez lauku piena, biezpiena un olām, atklāj siera meistare Līga Dvinska no Susāju pagasta Tepenīcas. “Sīra receptes es klausūs nu vacuokom saimineicom, nu televizejas, i arī mamma man daudz kū īmuociejuse. Es uzskotu, ka sīru juomok taiseit kotrai saimineicai, laukūs tys ir juomuok.” Viņa arī atzīst, ka šaipusē siera sējējas un gruntīgas saimnieces ir, jo te vēl ir attīstītas piemājas saimniecības, kur tiek turētas govis un vistas.
“Ar tu sīru kai, uz jyus vai uz tu? Deļ iešonas iz tu, iz vuoreišonu prūtams iz jyus,” stāsta pasākuma pameklētāja Ruta, “esmu mieginuojuse iz gāzes plitas, kai te arī soka, nu nav tys, nasaīt, bet nu bierneibys, prūtams, ir tei atmiņa, ka vysod beja tuos sūkaleņas juosagaida, i tas sīrs juosagaida, zem akmiņa. Nu bierneibys tas viss atmiņā ir tai apmāram, bet tagad jau gribīs pavaicuot, deļ kam tu tū līc, deļ kam tu tū līc tik daudzi, kuo tu tū dori ..”
“…Redzi te beja tys bezbīzpīna sīrs, bīzpīna sīrs vīns ar zūsu ūlom, ūtrs ar cytaidom ūlom, kuram interesej kuram gribīs saleidzynuot…” Aldis Pušpurs, kultūrvēstures muzeja “Vēršukalns” vadītājs uzskata, ka īstu lauku garšu veido dažādas lietas un siers ir viena no tām. Viņš arī atzīst, ka pagaidām šai pusē īstas siera meistares vēl atrast varot.
