Sadaļas Sadaļas

Nedzirdīgajiem

Bebri atgriežas. Dokumentāla filma

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Pārtikas revidents

Vai laimīgo vistu olas ir vērtīgākas? Ko atklāj analīzes laboratorijā

Tā dēvēto laimīgo vistu olas, ko dējuši bioloģiski audzēti vai brīvos apstākļos turēti putni, uzturvērtības ziņā īsti neatšķiras no kūtī un sprostos turētu vistu olām, secinājis LTV raidījums “Pārtikas revidents”.

ĪSUMĀ:

Latvijā vistu olas iedala četrās kategorijās jeb pēc dējējvistu turēšanas metodes. Nulles kategorija ir bioloģiski audzētu vistu olas, pirmā – brīvos apstākļos turētu vistu olas, otrā – kūtī turētu vistu, bet trešā kategorija – sprostos turētu vistu olas.

Lai noskaidrotu, cik daudz olbaltumvielu un tauku ir dažādos apstākļos audzētu vistu olām, valsts zinātniskā institūta laboratorijai “BIOR” tika nodoti 12 dažādi olu paraugi – trīs no katras kategorijas.

Uztura speciāliste Sandija Šplīta atzina, ka olas ir labs olbaltumvielu avots.

Kā uzsver Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija,  olbaltumvielas ir organisma svarīgākā sastāvdaļa, kas nodrošina dažādas dzīvībai nepieciešamas funkcijas, piemēram, piedalās procesos, kas saistīti ar augšanu, kā arī organisma šūnu un audu atjaunošanos. Ja uzturā trūkst ogļhidrātu un tauku, mūsu ķermenis olbaltumvielas var izmantot arī kā enerģijas avotu.

Olas satur ne tikai olbaltumvielas, bet arī taukus.

Uztura speciāliste Šplīta skaidroja, ka olās tauku daudzums ir koncentrēts un tās uzskata par nepiesātināto taukskābju avotu, kas uzturā ir jāuzņem pietiekamā daudzumā. Nepiesātinātās taukskābes mūsu organismam ir ļoti nepieciešamas gan iekšējiem orgāniem, gan nervu sistēmai, gan muskuļu attīstībai un visu šūnu reģenerācijai

Olbaltumvielas

Analīzes atklāja, ka teju visas olas satur gandrīz vienādu obaltumvielu daudzumu, taču visvairāk to ir tieši sprostos un kūtī turētu vistu olās – aptuveni 6,4 grami. Ja pieņem, ka cilvēks ir 75 kilogramus smags, ar vienu šādu olu var uzņemt divpadsmito daļu no dienā ieteicamā olbaltumvielu daudzuma.

Bioloģiski un brīvos apstākļos audzētu vistu olas satur tikai nedaudz mazāk olbaltumvielu – aptuveni 6 gramus.

“Sprostos audzētām vistiņas olām varētu būt pat augstāks olbaltumvielu saturs, taču kopumā šis olbaltumvielu daudzums atšķiras ļoti minimāli, tāpēc diemžēl nevaram teikt, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc būtu jāiegādājas, piemēram, vienas vai otras vistu olas. Atšķirība ir tiešām 0,1–0,3 vienības, kas ir ļoti maznozīmīgi tādā lielākā griezumā,” rezultātus skaidroja  uztura speciāliste Šplīta.

Tauki

No BIOR analīzēm izriet, ka vidējais tauku daudzums katrā no pārbaudītajām olām bija aptuveni 4,5 grami. Visvairāk tauku bija bioloģiski audzētu vistu olu paraugos (5 grami tauku “Ecobreez Bio” olā), taču gandrīz tikpat daudz to ir arī sprostos turētu vistu olās (piemēram, 4,7 grami tauku “Balticovo” A šķiras olā un 4,65 grami tauku “Ovostar” olā),

Vismazāk tauku ir vienā paraugā no brīvos apstākļos audzētu vistu olām (3,9 grami tauku Vidzemes zemnieku kooperācijas “Vidzemes Putni” olā) un bioloģiski audzētu vistu olām (4,2 grami tauku olai no “Pilskalni BIO”)  kā arī vienā paraugā no sprostos turētu vistu olām (4,2 gramu tauku olā no “Maxima Favorit” brūnajā vistu olā).

Uztura speciāliste atklāja, ka šie rezultāti viņu pārsteidz: “Šī bija sadaļa, kas mani vairāk pārsteidza, tieši tas, ka brīvībā augušām vistu olām ir paaugstinātāks tauku saturs olās nekā, teiksim, sprostos audzētām vistām, kas līdz ar to varētu būt vērā ņemams fakts, iegādājoties olas.”

Vitamīni

Vēl olas satur arī vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus. Piemēram, organismā neaizstājamās aminoskābes, folātus un riboflavīnu, holīnu, kā arī A, B12, D un K vitamīnu.

2019. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitāte pēc uzņēmuma “Balticovo” pasūtījuma veica pētījumu. Tajā, analizējot visu četru kategoriju olas, tika noskaidrots, ka brīvi turētu vistu olas satur nedaudz mazāk A un E vitamīna, bet vairāk D vitamīna un biotīna, nekā sprostos vai kūtī turēto vistu olas.

Tikmēr kūtī audzētu vistu olas saturēja vismazāk B1 un B9 vitamīna.

Apkopojot visus raidījuma iegūtos datus, var secināt, ka lielas atšķirības starp sprostos vai kūtī turētu, brīvībā dzīvojošu vai bioloģiski audzētu vistu olām tomēr nav. Drošas lietošanai ir visas, turklāt nav arī pierādījumu, ka tikai kādas konkrētas kategorijas olas satur ievērojami vairāk vai tieši otrādi – mazāk uzturvielu, vitamīnu vai minerālvielu.

Visi analizētie olu paraugi

Grafiks: Olbaltumvielu un tauku sastāvs olās

Klikšķināt, lai palielinātu:

Avots: "Pārtikas revidents

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Virtuve
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt