Sadaļas Sadaļas

Etnogrāfes: Senākos laikos maizei lika klāt arī sūnas, papardes un priežu mizas

Tīru rudzu maizi sāka cept tikai 19.gadsimta beigās, jo rudzu nebija pietiekami daudz un vajadzēja arī saglabāt graudus sējai. Līdz ar to nereti maizei liktas klāt gan priedes un sūnas, gan priežu mizas, gan vēlāk kartupeļus, Latvijas Radio raidījumā „Zināmais nezināmajā” stāsta etnogrāfes Indra Čekstere un Sanita Stinkule.

Lai ar miltu krājumu iztiktu līdz jaunajai ražai, tīru maizi ēda samērā maz, pārsvarā svētkos un svētdienās. „Senatnē bija dažādi piejaukumi un tā saucamā pelavu maize. Stāstos par iešanu strādāt uz muižu – maize izcepta, bet tā bija tik pelavaina, ka neturējās kopā, sadalījās gabaliņos un to pagrāba ar sauju un ēda no kulītes, piedzerot ūdeni,” stāsta Indra Čekstere.

Sanita Stinkule piebilst, ka bija arī sūnu un paparžu piejaukums. „Tagad mums tas šķiet interesanti, bet tolaik diezgan grūti, jo tas nozīmē, ka ir bada, neražas gads un cilvēkiem ir jādomā, kādas piedevas pielikt klāt, lai iztiktu līdz jaunai ražai,” saka etnogrāfe.

Viņa stāsta, ka papardes lielos daudzumos vāca, kaltēja, tad sasmalcināja un lika klāt rudzu miltiem. Arī pelavas kaltēja un samala miltos. Arī jauno priežu mizu plēsa nost un iekšējo kārtu sakaltētu un samaltu sajauca ar miltiem.

„Mežos reizēm ir ozoli nocirsti, celmi palikuši un vidus sācis jau pūt. Tos ņēma ārā, kaltēja, arī samala miltos un lika maizei klāt.”

„Teica, ka paparžu maize ir tāda rūgta, bet sūnu maize jau bija mīkstāka un garšīgāka,” stāsta etnogrāfe.

Vēlāk, parādoties kartupeļiem, arī tos piejauca maizei. Šāda maize sākumā esot mīkstāka, bet pēc tam ātrāk sakalst un nav vairs tik garšīga, kā rudzu maize.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Virtuve
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt