Pie Tāšu ezera gleznainā vietā, pašā kalna galā, Kuncīšu dzimtas mājas pagalmā viesus uzņems jau otro reizi. Mājas kafejnīca "Maztāši" tam ir sagatavojusies, turklāt mājas saimnieki ne tikai gardi var pabarot viesus, bet Iveta un Reinis Kuncīši gatavi pastāstīt arī par seno sētu, kur saglabāts senais manteļskurstenis, akmens sienas ir tik biezas, ka pazūd mobilie sakari.
"Šeit Kuncīši dzīvo jau simt gadus, kopš Latvija pastāv. Mēs esam ceturtā paaudze, mūsu bērni jau piektā paaudze. Ikdienā mēs nodarbojamies ar metāla dizainu, vēl mēs nodarbojamies ar laivu nomu, jo dzīvojam pie Tāšu ezera, tas ir papildus vasarā. Kā mēs nonācām līdz kafejnīcām? Mūs iedrošināja. Esam te sakopuši, uzņemam arī savus draugus, gatavot mums patīk, brīžiem ar to aizraujamies. Ballītes gatavojam. Nolēmām, ka varam pamēģināt," stāstīja Iveta, norādot, ka izaicinājums esot liels, tam apliecinājums ir pagājušā gada mājas kafejnīcu viesu skaits, kas burtiski redzams pie šķūņa sienas.
Viņš paskaidroja: "Mēs izdomājām viesu grāmatu. Mums ir pie sienas dēlis, kur katrs atnāk un iedzen naglu. 217 naglas, bet domāju, ka visi neiedzina, bija savi 300. Brauca no tālienes, pat no Cēsīm, kur arī taisa mājas kafejnīcas, – o, atbraucām arī uz šejieni."
Savukārt Iveta atzina, ka tā ir ļoti laba iniciatīva. "Cilvēkiem tas patīk, var just, brauc ar mīlestību. Bija jāgaida, netikām brīžiem galā, bet cilvēki bija iecietīgi," viņa sacīja.
"Maztāšu" sētā ir izveidota arī plaša āra virtuve, kur vasarā gatavot ievārījumus vai īpašā picas krāsnī cept picas, un teritorija ir pietiekami plaša, lai lielam cilvēku skaitam būtu, kur pastaigāties, apskatīt, kā stikla siltumnīcā gatavojas tomāti, vai aiziet līdz gleznainajam Tāšu ezeram.
Cepelīni leišmalītē
Tikmēr augustā cepelīnu kalni taps leišmalītē, kur mājas kafejnīca notiks Kalētu pagasta "Briežu" mājās. Apmeklētāju skaits pērn esot bijis tik liels, ka šogad varēšot braukt ciemos tikai tie, kuri iepriekš pieteiksies.
Par leišmalītes cepelīniem stāsta Kristīne Dundure: "Mūsu mājās tas jau ir vairākās paaudzēs, mana omīte ir lietuviete, mamma ir no astoņu bērnu ģimenes; kad viņi bija mazi bērni, tad tas bija viņu mīļākais ēdiens. Visi iesaistījās, mizoja un rīvēja tos kartupeļus, puse dienas aizgāja, tad ēda gardām mutēm vairākas dienas. Tie ir lieli svētki, kad vāra cepelīnus mājās."
Cepelīnu ēdājus gaidīs arī šogad Mājas kafejnīcu dienās. Pērn ar cepelīniem cienāti 259 gribētāji.
Kristīne sacīja: "Tagad jau ir mašīnas, kas sarīvē, tikai kartupeļi jānomizo, pagājušā gadā tie bija 140 kilogrami."
Prasmīgākie kafejnīcu saimnieki varot pat nopelnīt, taču gatavošanās ir liels notikums, prasa daudz enerģijas un izdomas, arī jānoklausās vairākas lekcijas un jābūt skaidrībai par higiēnas prasībām. Šogad piedalīsies jau 56 mājas kafejnīcas.
Dienvidkurzemes tūrisma centra pārstāve Dace Gailīte sacīja: "Tas viss aizsākās vēl tad, kad novadi nebija apvienojušies, tad vēl bijām ļoti sadalīti. Bija vēl kovida laiks, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izsludināja iespēju piedalīties mājas kafejnīcās. Liela daļa piedalījās arī nākamajā gadā. Esam liela teritorija, tāpēc viss notiek četrās nedēļas nogalēs, tad var arī māju saimnieki aizbraukt viens pie otra. Viss sadalīts pa reģioniem, kur var aizbraukt un nobaudīt vietējos ēdienus."
Dienvidkurzemē informācija par mājas kafejnīcu dienām atrodama tūrisma biroja mājaslapā.
