Zinātnes vārdā

Latvija ceļā uz drošu kodolenerģiju. Saruna ar Andri Šternbergu

Zinātnes vārdā

Mūzikas attīstība, zinātne un sabiedrība

Kā zivs ūdenī Latvijas ūdeņos. Saruna ar Didzi Ustupu

Zivju pētnieks: Zušu krājums ir samazinājies par 90%

Zušu krājums Latvijā ir kritiski zems, par roņu populāciju Baltijas jūrā būtu jāizstrādā apsaimniekošanas plāns, to Latvijas Radio raidījumā "Zinātnes vārdā" atklāja pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" Zivju resursu pētniecības departamenta direktors Didzis Ustups.

No jūras līdz visiem ūdeņiem

Strādājot zivju pētniecībā kopš 1995. gada, Didža pētniecības intereses ir izaugušas no jūras līdz pārējiem ūdeņiem. Divus gadus pieredzi guvis Zviedrijā, atgriezies Latvijā. Šobrīd ir Latvijas pārstāvis Starptautiskajā jūras pētniecības padomē.

"Pētniecības organizācijās analizējam datus uz vietas, starptautiski – izmantojot tādas pašas metodes kā kolēģi Igaunijā, Lietuvā, Dānijā un Zviedrijā. Arī zivju zinātnieku lomas ir dažādas,'' Ustups sacīja, ka zinātnieki katru gadu pavasarī sniedz zinātniskus padomus par zvejas iespējām Baltijas jūrā.

"Nākotnes vīzija ir tāda, ka mēs grasāmies izmantot ekosistēmas pieeju, novērtējot ne tikai vienu sugu, bet pētīt visas vienlaicīgi, – ko katra zivs ēd un kādā daudzumā," sacīja Ustups.  

Pats vienkāršākais, kā noteikt vecumu zivīm, – jo garāka zivs, jo vecāka, tai, līdzīgi kā kokam, veidojas gadskārtas. Vasarā zivis aug ātrāk, ziemā lēnāk. Vecumu var noteikt arī pēc žaunu vākiem un otolītiem, speciāliem kauliņiem vidusausī, kas nodrošina līdzsvara sajūtu. 

Noslēpumainākā zivs Latvijā – zutis

Parasti zivis upēs un ezeros ielaiž tāpēc, lai būtu labāk zvejniekiem, makšķerniekiem un pārējai sabiedrībai. Zušus laiž tikai tajos ūdeņos, no kuriem viņš tiek atpakaļ uz jūru. 

Ustups stāstīja, ka zutis ir vienīgā zivju suga, kuru cilvēks akvakultūrā nespēj pavairot: "Zušu krājums pēdējos gados ir kritiski zems. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tas samazinājies par 90%. Arī Latvija, lai uzturētu zušu krājumu labā stāvoklī, iepērk no Anglijas un Francijas stikla zušus." 

Roņi Baltijas jūrā 

Roņu populācija būtu jāuzmana, taču Ustups minēja, ka katra valsts to dara savā veidā, izstrādājot roņu apsaimniekošanas plānu. 

Roņus piekrastē var atpazīt pēc to izmēriem – ļoti liels ronis ir pelēkais ronis, mazie ir pūkainie roņi. 

"Agrāk pelēkie roņi Baltijas jūrā ir bijuši 100 000, mūsdienās dati liecina, ka to skaits varētu būt ap 40 000–50 000," pauda Ustups. 

Viņš skaidroja, ka ronis ne tikai ēd zivis, bet tam ir arī cita ekoloģiskā ietekme: "Ronis izplata parazītus, kas gala rezultātā iemitinās mencu aknās, neļaujot uzkrāt rezerves. Gala rezultāts – mencu ir maz, un tās kuras ir, ir ļoti vājas." 

Kā zinātnieki pierādīja, ka Lohnesa ezerā nav Nesijas?

Ustups teica, ka ir plānots ar zemūdens dronu pētīt Baltijas jūras grunti. Zinātnieki vēlas noskaidrot, kas paliek pāri pēc tam, kad zvejnieki, zvejojot ar grunts traļiem, tos velk pa jūras grunti. Tā ir aktuāla problēma Ziemeļjūrā, kur zvejas rīki ir lielāki, agresīvāki pret apkārtējo vidi. Pirmie pētījumi, kurus sadarbībā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu veica jau pagājušajā gadā, parādīja, ka Baltijas jūrā zvejošana ar grunts traļiem neko daudz neietekmē apkārtējo vidi, taču pētījums ir sākuma stadijā.

Vēl zinātnieki runā par tā dēvēto vides DNS pētīšanu. "Tā ir viena no metodēm, ar ko zinātnieki pierādīja, ka Lohnesa ezerā Nesijas nav. Šāda pētījuma mērķis ir, aizejot pie upes vai ezera krasta, ar burciņu pasmelt ūdeni un spēt noteikt, kādas zivis tur dzīvo. Jo katra zivs, kas uzturas ūdenī, atstāj bioloģiskos marķierus jeb parakstus. Ja mēs esam savākuši parakstus no katras zivs sugas, tad varam atšifrēt, kas ūdenī dzīvo," klāstīja Ustups.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt