Lai arī viens otrs grib būt dabai draudzīgs, nopirktā egle podiņā nezin kāpēc dārzā mēdz neieaugt vai vēl labāk – tā nemaz nesagaida pavasari.
"Mums bija pieredze tāda, ka nesanāca izstādīt laicīgi. Līdz martam stāvēja mājās un pēc tam nobira," par savu pieredzi stāstīja uz ielas sastaptā Viktorija.
"Man bija pagājušogad. (..) Tā nokalta," atzina uz ielas uzrunātais Mārtiņš. Jautāts, vai ir jēga no šādas egles, Mārtiņš noteica: "Nav ne vainas – nav kāja jāmeklē."
Ja cilvēks vēlas Ziemassvētkiem nopirkto egli pavasarī iestādīt dārzā, tad, pirmkārt, jau ir jānopērk koks, kurš pavasari spēs sagaidīt.
"Uz eglēm podos būtu jāskatās, kad šī egle podā ir stādīta: vai šī egle podā ir stādīta gadu atpakaļ, vai vasaras vidū, vai tagad īsi pirms svētkiem.
Ja tā ir stādīta īsi pirms svētkiem, tad, ļoti iespējams, ka tā neieaugsies, tāpēc, ka šī sakņu sistēma vēl nav adaptējusies, viņa ir apcirsta, viņa ir mazāka," stāstīja egļu eksperts Artūrs Strancis.
Viņš stāsta, ka pircējiem būtu jāpievērš uzmanība tam, kā šāda egle turās podā. "Mēs viņu paceļam, pakustinām – ja viņa ir stingra, tātad viņa ir paspējusi ieaugties – viņa stabili turās, nekustās saknes ārā," pamāca egļu eksperts.
Savukārt tad, kad egle atnesta mājās, pirmkārt, būtu jāatceras, ka to nepieciešams regulāri apsmidzināt ar ūdeni, jo istabas gaiss tai būs par sausu. Tāpat jāpievērš uzmanība temperatūras maiņai.
"Viens, ir šis te temperatūras pakāpeniskums, šobrīd ir pietiekami sitls un, ienesot iekšā, ja šī temperatūru starpība nav tik liela, tad eglei tas nav tik jūtams. Otrs, būtu augšanas apstākļi – ja mēs turam egli ilgāk – mums ir jārūpējas, lai viņa tiek laistīta, lai ir mitrums augsnē visu laiku, Un tātad arī šī te temperatūra - būtu vēlams nelikt pie radiatoriem, vai kādā vietā, kas izstaro daudz siltuma, tātad, lai šī temperatūra būtu pēc iespējas zemāka," stāsta Strancis.
Tikmēr Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza direktore gan norāda, ka tirdzniecības vietās nopērkamās egles nemaz nav paredzētas, lai tās saglabātu līdz pavasarim un pēc tam vēl arī iestādītu.
"Tā nav domāta priekš tam, lai jūs viņu stādītu dārzā. Priekš tam jūs ejat uz stādaudzētavu un pērkat augus, kas ir paredzēti tieši tam – audzēšanai dārzā. Mums ir, es nezinu, iedzimts vai iemācīts, ka viss ir jātaupa, viss ir jāglabā līdz mūža galam. Ja mēs nopērkam uzziedinātu hiacinti, mums liekas, ka viņa ir jāliek dārzā un viņai ir jāaug tur un jāzied 50 gadus katru gadu lieliem skaistiem ziediem," klāsta LU Botāniskā dārza direktore Anta Sparinska.
Taču kāda tad īsti jēga pirkt egli podiņā, ja tā nemaz nav paredzēta stādīšanai? "Tas ir domāts tāpēc, lai jūs decembra sākumā, piemēram, jums uz Adventi gribas ielikt eglīti istabā, lai viņa jums līdz Zvaigznes dienai nenobirst un trīsreiz nav jāatjauno. Viņa dzīvo ilgāk istabā," klāsta LU Botāniskā dārza direktore.
Viņa gan atzīst, ka var mēģināt šādu egli stādīt dārzā, taču jārēķinās, ka tās ir šķirnes egles. "Jūs nevarat viņu nest un stādīt kaut kur mežā, jo mežs arī kādam pieder un viņš plāno, kā tam ir jāizskatās. Nez vai tur sudrabegle, vai baltegeli ir tas, kam ir jābūt Latvijas savvaļas ainavā," sprieda Sparinska.
Pērkot egli podiņā, cilvēkiem vispirms kārtīgi būtu jāapdomā, vai viņi ir gatavi par to rūpēties tā, lai to vēlāk varētu iestādīt un vēl vairāk – vai tiešām savā dārzā grib šādu egli. Tomēr, ja arī to dara, tad šādu egli dārzā vajadzētu iestādīt līdz maija vidum.
