Tiesa, Zooloģiskā dārza darbinieki gan atzīst, ka katastrofu gadījumā visus dzīvniekus paglābt nevarētu, tādēļ, ka lielo dzīvnieku pārvadāšanai esot pieejams tikai viens automobilis, palīgos nāktos saukt arī ugunsdzēsējus un armijas spēkus.
Katastrofālajos plūdos Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi bojā gājuši daudzi pilsētas zooloģiskā dārza dzīvnieki. Liela daļa zvēru, tostarp plēsēji, plūdu dēļ brīvi pārvietojušies pa pilsētas teritoriju, gar iedzīvotāju mājām.
Rīgas Zooloģiskā dārzā 16 hektāru platībā mitinās gandrīz 4000 zvēru, putnu un rāpuļu. Lai gan bažas par spēcīgām zemestrīcēm, plūdiem vai citām dabas katastrofām zoodārza darbiniekiem neesot, tajā pašā laikā esot gan izstrādāts civilās aizsardzības plāns, kurā runāts, kā rīkoties un kur evakuēt zvērus iespējamu krīžu gadījumā.
„Pirmā brīdī mēs, protams, evakuētu cilvēkus ārā. Jautājums – kur viņus [dzīvniekus] evakuēt?” jautā Rīgas Zooloģiskā dārza valdes loceklis Uldis Želubovskis. „Par cik mūsu valstī Zooloģiskais dārzs ir viens, protams, mums ir ārpus pilsētas bāze Kalvenē, kura skaitās mūsu zona, bet tas ir 150 kilometru uz Liepājas pusi. Protams, ja Dievs dod, tad var evakuēt tur. Tīri fiziski var arī būt situācija, ka viņus nevar aizstiept tur,” atzīmē Želubovskis.
(Vita Anstrate / Latvijas Radio)
Plānā paredzētā krīze ir iespējama vētra, kas varētu gāzt kokus, tādējādi bojājot dzīvnieku zonas nožogojumus, vai radīt situāciju, kad blakus esošais Ķīšezers iziet no krastiem. Vispirms no teritorijas jāevakuē apmeklētāji, taču pēcāk jāizved dzīvnieki. „Protams, ka mums ir dzīvnieku transportēšanas automobilis, bet viņš ir viens, nav jau mums autoparks. Protams, tad mēs sazināmies ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un saucam viņus talkā, ja netiek tie galā, tad aicinām armiju talkā,” atzīmē Želubovskis. „Tas liekas tikai teorijā – ieliek kastē un aizved, nu žirafi gluži kastē neieliksi. Tur ir speciāls transports, kura, protams, mums nav,” viņš piebilst.
Ar lāčiem un lauvām vai tīģeriem esot krietni grūtāk, jo tie vispirms jāiemidzina. Vienlaikus Želubovskis pieļauj domu, ka apjomīgas krīzes gadījumā varētu kādu dzīvnieku arī nonāvēt.
Zooloģiskā dārza civilās drošības plānā gan vairāk domāts par apmeklētāju dzīvību, uzsver valdes loceklis, tāpēc arī ik uz stūra redzamas brīdinājuma zīmes ar aicinājumu dzīvniekus nebarot vai neiet pārlieku tuvu nožogojumiem.
„20 gadus atpakaļ bija tāds nelāgs gadījums. Tieši 1995.gada augustā, kad sadzērusies kompānija nolēma ielīst pie lāča, tas viss beidzās letāli. Visur ir brīdināts – nebaro, neaiztiec, nelien pāri žogam. Lopiņš kā ņem to cienastu, tā paņem ar visu pirkstu,” norāda Želubovskis.
Pirms četriem gadiem nodegusi Zebru māja, ugunsgrēkā mira zebras, strausi un arī viena antilope. Pēc šī nelaimes gadījuma dzīvnieku mājas pašlaik ir aprīkotas ar ugunsgrēka trauksmes aparatūru. Masveidā dzīvnieki Zoodārza teritoriju līdz šim atstājuši nav, taču iepriekšējos gados ir bijuši gadījumi, kad pandas mazulis devies Ķīšezera virzienā, bet mērkaķis pastaigājies pa Mežaparku. Pēdējais gadījums bijis pērn, kad no nožogojuma izkļuva krēpjvilks.
„Mums arī pagājušajā gadā izgāja krēpjvilks pastaigāt nedaudz, aizgāja līdz barības virtuvei, tur arī satikās ar mūsu darbiniekiem. Viņš tika saķerts un nogādāts atpakaļ mājās,” atminas Zooloģiskā dārza pārstāve Laura Līdaka. „Ir jau tā lieta, ka dzīvniekam aploks ir viņa mājas, un viņš nebūt netaisās to pamest pie pirmās izdevības gadījuma, līdz ar to mums ir laiks novākt nokritušo koku, salabot žoga posmu, ja gadījumā kaut kas [notiek],” norāda Līdaka.
Zooloģiskajā dārzā arī periodiski tiekot rīkotas valdes locekļu sapulces, kurās pārrunā drošības jautājumus vai notikušos nelaimes gadījumus ārvalstīs.
