''Populārākie ir lielie papagaiļi, čūskas, ķirzakas, ir arī atsevišķas eksotiskas varžu sugas. Protams, ir arī cilvēki, kas mājās tur kādu krokodilu,'' - Latvijā visbiežāk sastopamos eksotiskos mājdzīvniekus nosauc Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gita Strode. Viņa stāsta, ka eksotisko dzīvnieku bums sākās trekno gadu laikā, taču, tiklīdz cilvēkiem naudas kļuva mazāk, eksotiskajiem dzīvniekiem tās vairs nepietika. Turklāt tagad ir grūtāk atrast vietas, kur eksotiskos dzīvniekus pirkt.
''Ir arī tas, ka zooveikalos informētības līmenis ir paaugstinājies, un arī zooveikalos vairs nepiedāvā šos dzīvniekus, kurus nedrīkst mājās turēt. Tas arī jāņem vērā, jo šobrīd vienīgais veids, kā iegādāties šos dzīvniekus, ko atbilstoši likumam nedrīkstētu turēt, ir vai nu ārpus Latvijas, vai arī melnajā tirgū, interneta sludinājumos vai vēl kaut kur arī kāds ik pa laikam parādās,'' saka Strode.
Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka ir aizliegts iegādāties vai turēt nebrīvē savvaļas plēsējus, primātus, jūras zīdītājus, krokodilu kārtas un čūskveidīgos dzīvniekus. Ja tomēr kāds izlemj, ka obligāti mājās ir vajadzīgs pitons vai krokodils, ir vajadzīgas speciālas atļaujas no valsts iestādēm.
Tikmēr ''Dzīvnieku drauga fonda'' vadītāja Solvita Vība uzskata, ka tagadējo kārtību varētu pilnveidot, nevis nosakot, kurus dzīvniekus nedrīkst turēt mājās, bet gan izveidojot tā saukto pozitīvo sarakstu ar dzīvniekiem, kuri drīkst būt mājdzīvnieki. Tādā veidā cilvēki nevarētu turēt mājās jebkādu likumā neatrunātu dzīvnieku, ko var atrast dabā.
''Es domāju, ja mēs prasītu ekspertiem, piemēram, par kāda dzīvnieka turēšanu, kas jau ir piedāvājumā - vienalga, vai tas ir kāds grauzējs vai specifisks putns -, es domāju, ka pat ekspertiem, veterinārārstiem nebūtu viedokļa par to, kādas prasības šiem dzīvniekiem ir vajadzīgas, jo mēs viņus vienkārši nepazīstam,'' pauž Vība. ''Dzīvnieku drauga fonda'' vadītāja uzsver - saimnieka nezināšanas dēļ visvairāk cietīs tieši dzīvnieks.
Pozitīvie saraksti ar atļautajiem mājdzīvniekiem jau darbojas vairākās Eiropas Savienības valstīs. Nīderlandes Eksotisko dzīvnieku glābšanas centra pārstāve Margota Dekorī uzsver, tieši īpašnieku informētība ir viens no lielākajiem pozitīvo sarakstu ieguvumiem:
''Cilvēki tagad zina, kas ir atļauts un kas nav, un tas ir ļoti svarīgi. Daudzi cilvēki pērk dzīvniekus impulsīvi. Cilvēki nepārbauda, kas dzīvniekam būs vajadzīgs, cik liels tas izaugs un cik ilgi tas dzīvos. Tad cilvēki nonāk nepatīkamā situācijā, kad viņiem ir jāatsakās no dzīvnieka, jo viņi neapzinājās, cik grūti tos ir uzturēt. Tas ir galvenais, ka cilvēki zina, kuri dzīvnieki var būt mājdzīvnieki bez lielām problēmām.''
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gita Strode atzīst, ka pozitīvā saraksta ieviešana ir diskusijas vērta. Viņasprāt, tas varētu noderēt, ja eksotisko dzīvnieku tirgus atkal kļūs populārs Latvijā.
''It kā tā situācija mums ir salīdzinoši mierīga, bet pēc pāris gadiem varbūt atkal ekonomiskā situācija uzlabosies, cilvēkiem atkal radīsies vēlme iegādāties kaut ko eksotisku, un tad mums atkal sāksies jauns problēmu vilnis. Tā kā tas ir drīzāk tāds preventīvs pasākums, ko vajadzētu izvērtēt šobrīd,'' uzskata Strode.
''Dzīvnieku drauga fonds'' plāno veidot sabiedrības aptauju, lai noskaidrotu, kādus dzīvniekus Latvijā cilvēki tur mājās. Tādā veidā fonds cer piesaistīt sabiedrības uzmanību eksotisko dzīvnieku labturībai.
