Latvijā gadā viens cilvēks rada vidēji 1,8 kubikmetrus vai aptuveni 412 kilogramus nešķirotu atkritumu, vismazāk - lauku viensētās (1,1 kubikmetrs gadā), visvairāk - daudzdzīvokļu mājās ar vairāk nekā 40 iedzīvotājiem (2,12 kubikmetri gadā). Kopumā mūsu valstī ik gadus radām ap 745,7 tūkstošus tonnu sadzīves atkritumu. Diemžēl iedzīvotāji no tiem šķiro tikai aptuveni vienu piekto daļu.
Latvijas aktuālie mērķi atkritumu pārstrādē ir līdz 2020.gadam sagatavot otrreizējai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50% (pēc svara) mājsaimniecības atkritumos un citās līdzīgās atkritumu plūsmās esošos papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumus, kā arī samazināt apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu līdz 35% no 1995. gada izejošā daudzuma.
“Pats būtiskākais ir katram atrast argumentāciju šķirošanai, vai nu tā ir mājsaimniecības izdevumu samazināšana vai rūpes par dabu un mūsu bērnu dzīvi nākotnē,” saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere. Viņasprāt, šķirošana ir cilvēka dabā.
"Paraugieties uz savu mājokli – katrai lietai tajā ir sava vieta. Produkti ir ledusskapī, grāmatas atrodas plauktos, drēbes – skapī, ierasti sagrupētas pa kategorijām. Kāpēc lai arī atkritumi nebūtu viena no tām lietām, ko mēs saliekam “pa plauktiņiem”? Tie, kas aizbildinās ar vietas trūkumu - vienkāršākajā variantā šķirojamās lietas var likt vienā atsevišķā maisā un sašķirot tās pie konteinera,” skaidro Vesere.
Patlaban atkritumus šķiro aptuveni puse no Latvijas iedzīvotājiem. Vairāk šķiro sievietes, seniori un jaunā paaudze – līdz 24 gadu vecumam. Apzinīgāki sadzīves atkritumu šķirotāji ir Vidzemē (55%), savukārt Rīgā dzīvojošie pagaidām ir gana pasīvi šajā jautājumā (35%). Visbiežāk šķiro stikla pudeles un burkas (81%), plastmasas PET pudeles (75%), papīru un kartonu (65%), baterijas (62%), salīdzinoši retāk - nolietotas elektroierīces (32%) un skārdenes (26%).
Vairāk nekā puse iedzīvotāju atzīst – galvenokārt nešķiro, jo tuvumā nav dalītās vākšanas konteineri (63%). Ievērojami mazāks skaits min, ka grūti mainīt ieradumu izmest atkritumus vienā tvertnē (24%), šķirošana rada neērtības (17%) un vēl daļai nav skaidrs, kāpēc tas būtu jādara (7%).
Rudīte Vesere norāda, ka cilvēkiem, kuri vēlas šķirot, ir jāizmanto iespēja vērsties pie sava apsaimniekotāja un pašvaldības ar aicinājumu izvietot atkritumu šķirošanas tvertnes dzīvesvietas tuvumā.
Patlaban vairumā pašvaldību tiek nodrošināti dalītās vākšanas konteineri, un vismaz 70 pašvaldībās atkritumu savākšanas blīvums ir atbilstošs iedzīvotāju skaitam. Latvijā ir 3216 sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punkti, kā arī 50 pašvaldībās kā papildu iespēja tiek nodrošināta dalīto atkritumu savākšana, izmantojot atkritumu savākšanas maršrutus.
Pastāvīgi tiek veiktas investīcijas šķirošanas sistēmas attīstīšanā. 2007. - 2013.gada plānošanas periodā dalītās atkritumu vākšanas un šķirošanas sistēmas ietvaros īstenoti 18 projekti ar kopējo finansējuma apmēru 29,23 miljoni eiro, tostarp Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums 14,82 miljoni eiro. 2014. - 2020.gada plānošanas periodā atbalsts no ES fonda tika piešķirts projektam “Atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība” - 462 546 eiro.
Saistībā ar kampaņu četras Latvijas ģimenes ir piekritušas ar savu piemēru eksperimentā “Samazini atkritumu daudzumu!” censties pārliecināt, ka šķirot ir vienkārši. Žurnālista Anša Bogustova, bobslejista Daumanta Dreiškena, dizaineres un blogeres Ievas Cipruses, kā arī kulinārijas blogeres Katrīnas Mames ģimenes četras nedēļas šķiros atkritumus un svērs, cik daudz atkritumu paliek nešķirotajā atkritumu tvertnē uz vienu cilvēku. Ģimenes arī dalīsies savā pieredzē – panākumos, jautājumos vai problēmsituācijās "Facebook" vietnē .
