Pirmais objekts ir ar smago automašīnu remontu saistīts uzņēmums Daugavgrīvas ielā, kur, jau uzsākot teritorijas apsekošanu, pirmajos metros Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas vadītājs Kalvis Avotiņš konstatēja vienus no tipiskākajiem atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem.
Teritorijā atklājām ne tikai vecas eļļas un citas nezināmas vielas, bet arī būvgružus un citus atkritumus.
Parasti šādos gadījumos mēs fiksējam foto, video un izmantojam arī mobilās aplikācijas – kadastrs.lv vai lvmgeo.lv kartes, kuras ir nozīmīgs palīgs pārbaužu veikšanai. Tās palīdz fiksēt vietu, un pēc tam aplikācijas var izmantot jau pārbaudes ziņojumu noformēšanā, lai varētu konkrēti identificēt teritorijas īpašniekus,” norāda Avotiņš.
Smago automašīnu remonta vietas kā pārbaudes objektus VVD izvēlējies, vadoties pēc satelītu datiem. “Tas ir viens no informācijas veidiem, kuru mēs izmantojam pārbaužu plānošanā. Ir objekti, kur mēs varam ar laika nogriezni skatīties, kā teritorijā atkritumi ir attīstījušies un uzradušies,” skaidro Avotiņš. Vēl viens no veidiem, kā dienests iegūst informāciju par pārbaudāmajiem objektiem, ir iedzīvotāju ziņojumi. Daļa iedzīvotāju par iespējamiem vides pārkāpumiem informē e-pastos, daži raksta iesniegumus, bet ir iedzīvotāji, kuri šim mērķim izmanto mobilo aplikāciju “Vides SOS”.
Nākamais pārbaudes objekts šajā reidā ir autokapsēta, kuras ierīkošanai ir nepieciešama atļauja. Tajā tika konstatēta eļļas neatļauta uzglabāšana un darbībai neatbilstošs teritorijas segums. Avotiņš stāsta, ka šādu objektu uzglabāšanai nepieciešams ciets segums, ideālā gadījumā – betons: “Protams, segumam ir jābūt ar lietusūdeņu savākšanas sistēmu un attīrīšanu. Tas vajadzīgs, lai naftas produktu nopilējumu gadījumā šāda veida piesārņojums viegli nenonāktu apkārtējā vidē. Pirms novadīšanas vidē ir jābūt uzstādītiem naftas produktu ķērājiem no smiltīm, kas nodrošinātu to, lai vidē nenonāktu piesārņojošās vielas”.
VVD šī nav pirmā un noteikti nebūs arī pēdējā reidu kampaņa. Tā ir paredzēta operatoru vides apziņas celšanai, lai informētu par nepieciešamajām vides atļaujām un minimālajām vides aizsardzības prasībām. “Iekļaujot tā saucamo „Konsultē vispirms” principu, mēs informējam un nesodām par nelielām neatbilstībām vai kādas uzskaites neesamību. Bet diemžēl mūsu izvēlētie objekti nebija tādi, kur mēs varētu pilnībā piemērot „Konsultē vispirms” principu,” secina Avotiņš. Kampaņas īstenotāji vērš uzmanību uz to, ka tās mērķis nav sodīt, bet gan informēt.
Plašāka saruna ar Avotiņu par reida atklājumiem un secinājumiem, kā arī VVD kampaņu un tās sasniegtajiem rezultātiem:
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
