DAP skaidroja, ka lielākā no jaunveidojamām teritorijām ir Zēģelnieku sēkļi pie Ventspils. Nosaukuma autors iedvesmojies no Viļņa Miltera vārdnīcas “Dzundznik valad”, kur skaidrota Dundagas apkaimes un vietējo iedzīvotāju valoda.
Pāvilostai tuvo teritoriju turpmāk sauks par Alku sēkli. Nosaukumu ieteica pieredzējusi ornitoloģe, jo šajā teritorijā sastopami melnie alki – viņasprāt, interesantākie ūdensputni, kas pārziemo Baltijas jūrā. Alki gandrīz visu laiku pavada ūdenī, ķer zivis, tīra spalvas un guļ, bet krastā iznāk tikai vairošanās periodā.
Trešā teritorija, kas atrodas Liepājas tuvumā, turpmāk tiks saukta par Papes kalvi, jo dziļjūras teritorijas dati liecina, ka gultne bagātīgi klāta ar akmeņiem un akmeņu krāvumiem.
Latvijā šobrīd ir septiņas jūras aizsargājamās teritorijas:
Nida-Pērkone, Irbes šaurums, Akmensrags, Rīgas līča rietumu piekraste, selga uz rietumiem no Tūjas, Vitrupe-Tūja un Ainaži-Salacgrīva.
Dabas aizsardzības pārvalde "LIFE REEF" jeb “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā” īsteno kā vadošais partneris sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR” un Latvijas Hidroekoloģijas institūtu, skaidroja DAP.
"LIFE REEF" projekta laikā Baltijas jūras akvatorijā plānots kartēt un izpētīt Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos jūras biotopus ''Smilts sēkļi jūrā'' un ''Akmeņu sēkļi jūrā'' 4116 kvadrātkilometru platībā, kā arī izstrādāt zinātniski pamatotus ieteikumus piekrastes zvejas regulēšanai.
