Dabas aizsardzības pārvaldē aicināja, ka tad, ja dzīvnieks manīts citās piekrastes zonās, ziņot, rakstot e-pasta vēstuli uz [email protected]. Kā portālam LSM.lv paskaidroja pārvaldē, Liepājas piekrastē dzīvnieka vairs nav.
Pārvaldē skaidroja – lai arī valzirgi dzīvo Ziemeļu ledus okeānā un tuvējās jūrās ziemeļu puslodē, kāds indivīds jau jūnija vidū tika manīts Vācijas piekrastē, bet Līgo dienā – arī Polijas piekrastē. Iespējams, ka Liepājā krastā iznākušais valzirgs ir viens un tas pats dzīvnieks, ārvalstu eksperti izsaka minējumus, ka tā ir gados jauna valzirgu dāma.
Dabas aizsardzības pārvaldes zīdītāju eksperts Valdis Pilāts norādīja,
ka šis ir pirmais gadījums, kad Latvijas krastos ir sastopams tik neparasts jūras dzīvnieks. Bez tam - līdzšinējais rekords par vistālāk Baltijas jūrā iepeldējušo valzirgu pārspēts ļoti ievērojami.
"Neskaitot šī konkrētā dzīvnieka ceļojumu, iepriekš vistālāk ir atpeldējis kāds valzirgs 1939. gadā, kurš ir reģistrēts Vācijas piekrastē,'' atzina Pilāts.
"Viņa dabīgā vide ir auksti un ledaini ūdeņi. Līdz ar to Baltijas jūra valzirgam nav piemērota, jo šeit nav atrodama ierastā ēdienkarte – lielās gliemenes, garneles, krabji, mīkstie koraļļi, jūras gurķi un citas ziemeļu jūrām raksturīgās radības. Un, visticamāk, ka šobrīd dzīvnieks jūtas izsalcis un novārdzis. Valzirgus var salīdzināt ar to tuvākajiem “radiniekiem” roņiem, kas lielāko dienas daļu uzturas ūdeņos un krastā vai atpūšas uz ledus. Cilvēkus valzirgi, protams, neuztver kā barības objektu. Tomēr, ja cilvēks pienāk pārāk tuvu, aizskar dzīvnieku un stiepj savu roku tam pretim, dzīvnieks aizstāvoties var iekost. Tādēļ aicinām netuvoties dzīvniekam un ļaut tam atpūsties izvēlētajā vietā," viņš skaidroja.
Pilāts arī norādīja: "Valzirgu rīcībā nav kāds navigators, kurš pasaka, kā no Baltijas jūras izpeldēt. Pašreizējais viņa ceļš liecina par to, ka viņš tā kā vairāk virzās uz ziemeļiem. Bet, nu, viņš nezina, ka no Baltijas jūras aizpeldēt uz Ziemeļu ledus okeānu, virzoties ziemeļu virzienā, praktiski nav iespējams," skaidroja eksperts, kurš šī iemesla dēļ apšauba dzīvnieka izredzes atgriezties tam ierastajā vidē – pie ledājiem.
Valzirgs zem ledaina ūdens var uzturēties līdz pusstundai, neelpojot svaigu gaisu. Tādēļ viņa zemādas tauku slānis var sasniegt pat 15 centimetrus. Un rodas priekšstats, ka dzīvnieka masa padara to lēnīgu. Tomēr mednieka instinkti ļauj tam sasniegt lielus ātrumus. Savukārt dzīvnieka ilkņi var sasniegt pat metra garumu. Tie lieti noder brīžos, kad jāizcērt āliņģis, nepieciešams izkāpt ledainā krastā vai cīņas laikā.
Dabas aizsardzības pārvaldē vēstīja, ka daudzas tautas ir medījušas valzirgus, izmantojot tā gaļu, taukus un ādu sadzīvē. Pēdējās desmitgadēs populācijas līdzsvaru izjauca profesionālie mednieki, kuri apdraudēja Atlantijas okeāna ziemeļos mītošo valzirgu populāciju un tuvināja tos izmiršanas robežai.
Šis dzīvnieks joprojām tiek atzīts par apdraudētu.
Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka valzirgs lēni vairojas un dzīvo teritorijās, kuras tiek piesārņotas ar naftu un ķīmiskiem atkritumiem.
"Savvaļas dzīvnieks nav cirka izrāde. Neseko sliktajiem piemēriem internetā un netuvojies tam, jo tas var apdraudēt dzīvību," mudināja speciālisti.
