Saulei austot un pirmajai dienas gaismai parādoties, Varakļānu novada Murmastienes pagasta laukiem pāri lido dzērves. Te atrodas Teiču dabas rezervāta aizsargjosla, kur ik rudeni dzērves pulcējas lielos baros un uzkrāj spēkus tālākajai migrācijai. Teičos veiktās uzskaites liecina - dzērvju skaits gadu no gada pieaug. Šodien tie ir aptuveni deviņi tūkstoši putnu.
“Tas varbūt arī saistīts ar to, ka dzērves ligzdošana Latvijā un apkārt pieaug. Ir mitrākas vietas. Agrāk bija tā: 90.gados dzērve ligzdoja tikai purvā. Tagad, ja ir kaut kāda ieplaka vai mežā slapjāka vieta - tur arī dzērve ligzdo," atzīst DAP Dabas aizsardzības vecākais speciālists Dainis Tučs.
Barību putni lielākoties iegūst graudaugu tīrumos. Tas gan sagādā raizes zemniekiem, tomēr par zaudējumiem viņi šogad saņems kompensācijas.
Dzērves ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā, un Teiču rezervāta darbība saistīta tieši ar purvam specifisku putnu sugu saglabāšanu. Dabiskā atlase gan dara savu, un ievainotus vai slimus putnus Latvijā pagaidām nav iespējams ārstēt.
“Ja arī dabā atrod kaut kādu putnu, teiksim tā, ir teiciens: dabā izdzīvo spēcīgākais. Daba pati sevi noregulē, tam putnam palīdzēt nav iespējams,” atzīts Tučs.
Dzērvju ceļš uz dienvidiem sāksies oktobrī, tas ir arī laiks, kad Latvijā notiek Eiropas putnu vērošanas dienas. To mērķis ir mudināt sabiedrību izzināt un sargāt reti sastopamu putnu sugas.
Šogad ornitologu vadībā vairāk nekā 150 sugu putnus visā Latvijā vēros 1. un 2.oktobrī, tostarp arī Latgalē, Rāznas Nacionālajā parkā. Vienlaikus ar putniem meža malā var ieraudzīt arī kādu no dzīvniekiem.
