Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Pēta dabas retumus Zilupes pusē

Speciālisti Zilupes pusē pēta dabas retumus

Sākot ar dižkokiem un dižakmeņiem līdz pat reto sugu atradnēm, klintīm un ūdenskritumiem – to visu ekspedīcijās regulāri apseko un informāciju dokumentē Dabas retumu krātuves speciālisti. Viņi ir dažādu nozaru profesionāļi, kuri teju katru brīvo brīdi velta savam vaļaspriekam – interesei par dabu, kultūrvēsturi un tās aizsargāšanu. Šonedēļ Dabas retumu krātuve viesojās Zilupes novadā un pētīja tieši Latvijas austrumdaļai raksturīgo.

Pētīt, salīdzināt un fiksēt izmaiņas dabā – šāds vaļasprieks vieno Dabas retumu krātuves speciālistus, kas šajā reizē devās ekspedīcijā uz Latvijas austrumiem – Zilupes novadu. Lauderu pagasta centrā tiek mērītas un aplūkotas dižapses. Apšu pierobežā ir vairāk nekā ozolu, un to ietekmējis gan klimats, gan iedzīvotāju dzīvesveids.

"Tas bija tā uzkrītoši, ka tur - Kurzeme, Vidzeme, Zemgale arī -, viensēta, pat pamesta, bet tur ir dižkoks kādreiz iestādīts pirms 100 gadiem, šeit varbūt to retāk var novērot, bet ir! " secina Dabas retumu krātuves speciālists, Rīgas tehniskās universitātes docents Māris Zeltiņš.

Dabas retumu krātuves pārstāvis, dabas pieminekļu pētnieks Ansis Opmanis norāda, ka Latgalē lielo ozolu nav. "Tās ir klimata īpatnības Latvijā, ka mums ir piejūras klimats un kontinentālais. Savukārt kontinentālais klimats patīk apsēm," saka Opmanis.

Ekspedīcijas laikā eksperti pamana, ka daļai dižkoku blakus aug citi koki, piemēram, kļavas, kas aizēno dižkoku zarus, tie paliek sausi, un apšu mūžs kļūst krietni īsāks. Speciālisti vēlētos aicināt zemju privātīpašniekus cītīgāk rūpēties par dabas vērtībām un izgriezt blakus esošos kokus, taču tas nav viegli izdarāms.

"To dara arī Dabas aizsardzības pārvalde, bet tas ir apmēram tā – cik viņiem ir izdalīts budžets, to viņi dara. Tad vēl ir dullīši, kas rīko talkas, bet sarīkot talku mūslaikos, kad ir spēkā šī nolādētā datu direktīva, ir ļoti grūti sameklēt zemes īpašnieku kontaktus. Bez viņu atļaujas arī to nevar darīt," pauda Zeltiņš.

Patlaban Latvijā kritiskā stāvoklī ir ap 1000 dižkoku. Lai zemju īpašnieki paši būtu motivēti dižkokus saglabāt, eksperti redz finansiālu risinājumu kompensāciju veidā, kā arī birokrātiska rakstura jautājumu mazināšanu.

Līdztekus savdabīgu un vēsturisku koku izpētei Dabas retumu krātuvē tiek apkopta informācija arī par dažādām reto sugu atradnēm. Tāpat speciālisti pievērš lielu uzmanību dižakmeņiem.

"Unikāls viens no Latvijas skaistākajiem bedrīšu akmeņiem atrodas burtiski neapdzīvotā sādžā pie Krievijas robežās. Tajā akmenī ir pāri par 100 bedrītēm," saaka Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja galvenā speciāliste Lilija Jakubenoka.

Nākamais dabas pētnieku galamērķis būs Gulbenes apkārtne, kur arī tiks pārbaudīti jau iepriekš apzinātie dabas pieminekļi, gan meklēti jauni.

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti