Šogad Latvijā ir 25 apstiprināti vilku uzbrukumu gadījumi, nogalināts ievērojams mājlopu apjoms – 103 aitas. Salīdzinājumam: pagājušogad kopā fiksēti 52 gadījumi, nogalinātas 129 aitas. Secinājumus gan izdarīt vēl ir pāragri, jo vilku uzbrukumi visbiežāk notiek augustā un septembrī, norādīja Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
"Paanalizējot informāciju, mēs redzam, ka lielākā daļa, 16 gadījumi, ir no Cēsu novada, un turpat blakus Smiltenes novads, tātad tas jau nav sistēmiski, bet
tā ir viena problemātiska vieta. Citos novados Latvijā ir tikai atsevišķi gadījumi," viņš vērtēja.
Vienlaikus Lūsis norādīja, ka medījamo vilku skaita palielināšana konkrēti šajos novados nerisinātu kopējo problēmu, jo vilki neapdzīvo tikai vienu novadu, bet līdz pat 100 tūkstošiem hektāru lielas platības.
Viņš skaidroja, ka vilku populācijas lielums ir stabils, bet tiek kontrolēts, katru gadu tiek izsniegtas atļaujas un tiek nomedīti apmēram 280 vilki. Šāds skaitlis tiek aprēķināts, ņemot vērā gan to, kā suga spēs atjaunot šos zudumus, gan to, ka vilks ir ierobežoti izmantojama aizsargājamā suga Eiropas līmenī, līdz ar to jāievēro sugu aizsardzības plāns.
Dabas aizsardzības pārvaldes Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange uzsvēra, ka arī plēsīgajiem dzīvniekiem Latvijā ir jābūt. Gan vilkiem, gan lāčiem, gan lūšiem, kamēr to populācijas tiek kontrolētas.
"Ir skaidrs, ka ļoti daudzas populācijas pašas savu skaitu, cilvēku pasaulē dzīvojot, regulēt nevar, un ir skaidrs, ka cilvēkam kaut kādā veidā jāiesaistās,
bet savā ziņā atbildība ir jāuzņemas arī lopu turētājiem, ir rūpīgi jāizvērtē, kur un kā tiek turēti lopi," viņa sacīja.
Viņai piekrita Lūsis, norādot, ka, mācoties no Igaunijas pieredzes, ir izstrādātas vadlīnijas prevencijas pasākumiem, kurā par drošāko un efektīvāko metodi atzīta kombinācija ar 1,20 m augstu elektrisko ganu ar piecām stieplēm un sargsuņiem.
Elektriskais gans un suņi, kas speciāli apmācīti un dzīvo aitu ganāmpulkā visu laiku, būtiski samazina gan uzbrukumu skaitu, gan efektivitāti, viņš uzsvēra.
Lūsis atzina, apsekojot vilku uzbrukumu gadījumus, iespējams secināt, ka aitu turētājiem šie drošības pasākumi būtu jāievēro labāk:
"Mēs arī apsekojam šos gadījumus, atzīmējam anketā arī, kāda ir prevencija. Jāsaka, būšu tāds tolerants – ir vēlams labāks ieguldījums."
Arī vilku pētnieks, "Latvijas valsts mežu" zinātnes institūta "Silava" pētnieks Jānis Ozoliņš uzsvēra, ka minētie prevencijas pasākumi nav sīkums un tie ir jāievēro līdz pēdējām detaļām, jo vadlīnijas pamatā ir ļoti efektīvas un nav izdomātas Igaunijā, bet gan valstīs, reģionos, kur vilkiem trūkst dabiskās barības, tāpēc tie aitu turētājiem sagādā daudz lielākas raizes.
Viņš norādīja, ka, piemēram, kompensācijas, kas segtu vilku radītos zaudējumus, aitu turētājiem varētu izsniegt tikai atsevišķos gadījumos, ja ir ievēroti visi šie noteikumi.
"[Līdzekļus varētu sniegt] tikai aizsardzības līdzekļu iegādei, izmantošanai, apkopei, un, ja ar visu to [vilku uzbrukums ir veiksmīgs], kad tās tehniskās prasības ir precīzi ievērotas, tad tādos īpašos gadījumos varētu saņemt kompensāciju," Ozoliņš vērtēja.
Ķemeru nacionālā parka fonda pārstāvis Andis Liepa atgādināja, ka vilks ekosistēmā ir vajadzīga un nozīmīga suga, jo uztur līdzsvaru. Vilkiem ir liela ietekme uz to dzīvnieku populāciju, ko viņi lieto uzturā, proti, pārnadžiem.
Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā mežacūkas, stirnas bieži nodara postījumus, vilki palīdz situāciju kontrolēt.
"Ir jānodrošina, lai vilks netiktu pievilināts pie mājlopiem. Kā pēdējo līdzekli, ja ir izmantotas citas iespējas, nožogojumi vai apsargājot, var pielietot medības,
bet te ir jārunā par medībām tikai tajās vietās, kur vilks tiešām nodara postījumu, un nedzenāt vilku viņa dabīgajā vidē, kur viņš uztur līdzsvaru, respektīvi, mežā, jo tur nav nekāda pamata runāt par viņu medīšanu," Liepa pauda savu viedokli.
Lange atgādināja, ka liela nozīme joprojām ir sabiedrības un aitu turētāju izglītošanā, jo ar vilkiem ir jāsadzīvo: "Izglītošana ir svarīga ne tikai lauksaimniekiem un lopkopjiem, lai saprastu, kā pareizi savu saimniecību iekārtot, bet arī tiem, kas dodas mežā sēņot un ogot. Jo vairāk par dabu zinām, jo vairāk ir skaidrs, kā sadzīvot, ka ne no kā nav jābaidās, bet piesardzīgiem, protams, ir jābūt."
Speciālisti arī atgādināja, ka cilvēkiem, dodoties mežā, nav pamata uztraukumam un to var droši darīt. Vilki normālos apstākļos jūs pamanīs pirmie un no satikšanās izvairīsies, nemēģinās tuvoties.
