Sadaļas Sadaļas

Panorāma

PVO apstiprina «Sinopharm» vakcīnu

Panorāma

Panorāma

Inčukalna gudrona dīķi izsmelti un vide sakopta

REPORTĀŽA: Latvijā piesārņotākajā vietā – Inčukalna gudrona dīķos pabeigti attīrīšanas darbi

Pabeigti sanācijas darbi Latvijā piesārņotākajā vietā – Inčukalna gudrona dīķos. Ņemot vērā, ka sanācijas darbi veikti daudzus desmitus gadus pēc piesārņojuma rašanās, tas izplatījies plašā teritorijā ārpus projekta darbu robežām. Patlaban likvidēts piesārņojuma avots, taču turpmāk Valsts Vides dienests (VVD) 30 gadu garumā veiks vides piesārņojuma monitoringu.

Latvijā piesārņotākajā vietā – Inčukalna gudrona dīķos pabeigti sanācijas darbiSintija Ambote/Latvijas Radio

“Ir pagājuši 35 gadi, kopš šī Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu ražotnes bīstamo atkritumu izgāztuve tika slēgta un bija vajadzīgi visi šie gadi, lai mēs šādu milzīgu ekoloģisku katastrofu sakoptu, cik nu tas ir iespējams ar mūsdienu tehnoloģijām,” noslēdzot Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbus, sacīja Valsts vides dienesta vadītāja Elita Baklāne-Ansberga. Viņa savā uzrunā vēl norādīja, ka vides kvalitāte uzlabota kopumā astoņu hektāru platībā un nākotnē tur varēs augt mežs. Līdzīgi kā Ziemeļu dīķī arī Dienvidu dīķa vietā tagad izveidots rekultivācijas reljefs ar ūdens necaurlaidīgu aizsargbarjeru. No Dienvidu dīķa kopumā iepriekš izsmeltas aptuveni 30 tūkstoš tonnas gudrona. To sākumā neitralizēja, papildināja ar skaidām un šķeldu, lai pēcāk izmantotu kā sekundāro kurināmo, kuru vēl līdz 2023. gadam utilizēs rūpnīcā Brocēnos.

“Patiesais kaitējums ir apslēpts arī dziļi zem zemes un vēl joprojām ir izplatījies plašā teritorijā gruntsūdeņos un dziļākos pazemes ūdeņos, tāpēc VVD vēl turpmākos 30 gadus turpinās veikt pazemes ūdeņu un vides monitoringu, lai sekotu līdzi, kā teritorija attīrās, bet tagad ir novērsta piesārņojuma avota tālāka izplatība un piesārņojums turpmāk ar katru gadu arvien samazināsies,” uzsvēra Elita Baklāne-Ansberga.

Monitoringam katru gadu vajadzēs finansējumu. Cik – vēl nav zināms. Tā varētu būt tūkstošos mērāma summa. Šis ir lielākais vides sanācijas projekts kāds jebkad bijis Latvijā.

Pērn Inčukalna iedzīvotāji vairākkārt izteica bažas par nokaltušām priedēm dīķu apkārtnē, dzeramā ūdens kvalitāti, kā arī iespējamu gruntsūdeņu un Gaujas piesārņojumu.

Savukārt 8. maijā Inčukalna ielās sastaptie iedzīvotāji norādīja, ka ilgstošajiem sanācijas darbiem līdzi neseko un cer no piesārņojuma un smakas atbrīvoto teritoriju izmantot pastaigām.

Pērn veikta arī piesārņojuma datormodelēšana, kurā konstatēts, ka, lai tas pilnībā samazinātos līdz videi nekaitīgam līmenim – Ziemeļu dīķī šis process ilgs 100 gadus, Dienvidu dīķī – 180 gadus. Taču, ja nebūtu likvidēts piesārņojuma avots, tad pašattīrīšanās nākotnē nebūtu iespējama, saka dienesta projektu vadītāja Inese Tiļļa. Situāciju turpmāk uzraudzīs ūdens paraugos no 28 urbumiem abos dīķos, kā arī veiks virszemes ūdens mērījumus Gaujā.

Darbiem gudrona dīķos bija jābeidzas jau pirms krietna laika, viens no termiņiem bija 2015. gadā, taču sanācija iekavējās līdz ar strīdu par veicamajiem darbiem un finansējumu starp būvkompāniju “Skonto būve” un Valsts vides dienestu. Kopš 2018. gada sanācijas darbus veica pilnsabiedrība "Inčukalns Eko", un Vides dienests norāda, ka projekts noritējis atbilstoši plānotajiem termiņiem. Projekta otrās kārtas finansējums ir nepilni 30 miljoni eiro, bet kopējās darbu izmaksas sasniedz jau 58 miljonus eiro, no kuriem 85% ir Eiropas fondu finansējums.

KONTEKSTS:

Inčukalna sērskābā gudrona dīķiem tīriem bija jābūt jau pirms vairākiem gadiem, taču kompānija “Skonto būve” sastrīdējās ar VVD. Kopš 2018. gada pavasara pie gudrona smelšanas ķēries cits uzņēmums – pilnsabiedrība “Inčukalns Eko”. To veido trīs vietējās kompānijas: “BAO”, “VentEko” un “Eko osta”.

2020. gada maijā pabeigta sanācija vienā no Inčukalna sērskābajiem gudrona dīķiem  Ziemeļu dīķī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt