Vides dienests: Pabeigta sanācija Inčukalna sērskābā gudrona Ziemeļu dīķī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pabeigta sanācija vienā no Inčukalna sērskābajiem gudrona dīķiem - Ziemeļu dīķī, informēja Valsts vides dienestā (VVD).

Īstenojot Ziemeļu dīķa sanāciju, paveikti šādi darbi:

  • veikta sērskābā gudrona atklātās tilpnes piesārņotās grunts ekskavēšana un utilizācija AS “BAO” kompleksā un SIA “Schwenk Latvija” rūpnīcā – kopumā 7265 kubikmetri;
  • veikta dolomīta šķembu iestrāde teritorijā – kopumā 26 800 kvadrātmetri;
  • izveidots rekultivācijas reljefs ar vertikālu un horizontālu ūdens necaurlaidīgu aizsargbarjeru un virszemes ūdens novadīšanas sistēmu;
  • izmantojot reversās osmozes tehnoloģiju, atsūknēts un attīrīts piesārņotais pazemes ūdens kopumā 108 016 kubikmetri.

VVD norādīja, ka visu sanācijas darbu laikā Ziemeļu dīķa teritorijā atbilstoši izstrādātajai Vides monitoringa programmai veikts regulārs vides kvalitātes monitorings. Pabeidzot sanācijas darbus, sakārtota Ziemeļu dīķa teritorija un veikta tās apzaļumošana. Lai nodrošinātu nepārtrauktu vides kvalitātes uzraudzību pēc darbu noslēgšanās, izveidota pēcsanācijas monitoringa sistēma.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī, plašāka sabiedrība klātienē iepazīties ar Ziemeļu sērskābā gudrona dīķa sanācijas rezultātiem varēs šī gada nogalē.

VVD aicina iedzīvotājus:

  • nestaigāt, līdz izveidojies dabīgais apaugums,
  • nemest atkritumus,
  • nebojāt teritorijas infrastruktūru, tajā skaitā monitoringa urbumus (neveikt rakšanas darbus, nepārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem vai jebkādas citas ietekmes rezultātā neradīt noslīdējumus vai citus rekultivācijas seguma bojājumus).

“Inčukalna gudrona krātuves Ziemeļu dīķis ir viens no līdz šim vērienīgākajiem un tehniski sarežģītākajiem vides sanācijas projektiem Baltijā. Ir ieguldīts milzīgs darbs, lai attīrītu teritoriju no smilts un gudrona maisījuma, tomēr lielākais izaicinājums bija nepieļaut ar gudrona atkritumproduktiem piesārņoto pazemes ūdeņu tālāku izplatīšanos Gaujas virzienā.

Lai to panāktu, tika izbūvēta tehniski komplicēta pazemes ūdeņu sanācijas sistēma, pa kuru izsūknēti un nogādāti attīrīšanai vairāk nekā 100 tūkstoši kubikmetru piesārņotā ūdens – tas ir apjoms, ko diennaktī patērē visas Rīgas iedzīvotāji.

Lai norobežotu Ziemeļu dīķi no apkārtējās vides, pa perimetru ir izbūvēta teju puskilometru gara rievsiena un veikta teritoriju pārklāšana ar rekultivācijas pārsegu, droši noslēdzot teritoriju no apkārtējās vides ietekmes,” par darbu pastāstīja PS “Inčukalns Eko” valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs.

Dienestā informēja, ka Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija nav ietekmējusi kopējo projekta īstenošanu, aktīvi turpinās darbs pie Dienvidu dīķa sanācijas – kopumā projekts tiek īstenots saskaņā ar plānoto darbu grafiku, atsevišķās aktivitātēs apsteidzot laika grafiku.

Pēc VDD sniegtās informācijas, Dienvidu dīķī no sērskābā gudrona ir pilnībā atbrīvota dīķa rietumu daļa (ar dambi Dienvidu dīķis ir sadalīts divās daļās), savukārt austrumu daļā šobrīd notiek pamatnes paraugošana, lai noteiktu, vai ir sasniegta dīķa pamatne un nav jāturpina gudrona rakšana. Dienvidu dīķa rietumu daļā norit pamatnes homogenizācija un neitralizācija, kas secīgi ir nākamā darbība pēc sērskābā gudrona izrakšanas. Vienlaikus turpinās izraktā sērskābā gudrona sagatavošana sekundārajā kurināmajā un tā nogādāšana uz SIA “Schwenk Latvija” ražotni Brocēnos. Šos darbus plānots pabeigt līdz šī gada beigām. 

Visus darbus Dienvidu dīķī paredzēts pabeigt līdz 2021. gada februārim. Līdz darbu pabeigšanai tiks veikts nepārtraukts virszemes, pazemes ūdeņu un gaisa monitorings.

KONTEKSTS:

Inčukalna sērskābā gudrona dīķiem tīriem bija jābūt jau pirms vairākiem gadiem, taču kompānija “Skonto būve” sastrīdējās ar Valsts vides dienestu, prasot vairāk nekā septiņus miljonus eiro virs nolīgtās summas. Savukārt valsts no “Skonto būves” grib 13 miljonus eiro par nepadarītiem darbiem.

Kamēr notiek tiesvedība, kopš 2018. gada pavasara pie gudrona smelšanas ķēries cits uzņēmums – pilnsabiedrība “Inčukalns Eko”. To veido trīs vietējās kompānijas: “BAO”, “VentEko” un “Eko osta”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti