Darbu galvenais mērķis ir uzlabot upes noteci un apkārtesošo meliorācijas sistēmu, kas ļautu no meliorētiem laukiem iegūt lielāku ražu. Gultnes tīrīšanas darbus par valsts budžeta līdzekļiem vairāk kā 500 000 eiro apmērā veic valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi".
VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" Meliorācijas departamenta vadītāja vietnieks Arvīds Spriņģis skaidroja: "Praktiski visa lielākā daļa jau ir izdarīta, daļa grunts arī jau ir izlīdzināta, vēl paliek darbs pie izteku galu atjaunošanas."
Upe tīrīta 21 kilometra garumā, sākot no augšteces pie Lietuvas robežas līdz pat Jelgavas pilsētai, ietverot arī 150 drenu izteku tīrīšanu un jauna trošu tiltiņa izbūvi.
Projekta saskaņošana veikta ar 143 zemniekiem, taču daži no tiem atteicās šo saskaņot, iebilstot, ka, viņuprāt, upes tīrīšana notiek nesaudzīgi. Satikt pretiniekus gan neizdevās, bet netālu esošās "Līgo" saimniecības īpašnieks Jānis Vinters uzskata, ka upi tomēr vajadzēja tīrīt.
Viņš rādīja: "Te var redzēt atšķirību – vienā pusē iztīrīta, otrā pusē neiztīrīta, upē kustība atjaunojusies, upē ir ūdens iekšā. Flora un fauna bija izveidojusies tā, ka tur vienīgā fauna bija bebru aizsprosti viens pēc otra."
Tikmēr ģeologs Ivars Strautnieks uzskata, ka cilvēkiem vienkārši bijis par maz informācijas saistībā ar šo projektu un upe tagad vairāk izskatās pēc izrakta kanāla.
"Meliorācijas sistēmas sakārtošana ir viena lieta, bet tamdēļ jau nav jāizjauc dabiskais līdzsvars ūdenstecei. Un, ja agrāk bija koki un krūmi, tad tās bija joslas, kur varēja patverties putni, un tagad šīs joslas faktiski nav. Otra lieta, manuprāt, ir tā saucamās aizsargoslas gar upēm, – man šķiet, ka reizēm tas tiek ignorēts," viņš sacīja.
Projekta īstenošanai gan saņemti visi ekspertu atzinumi, un Valsts vides dienests nekādus pārkāpumus nesaskata.
"Mēs [darbos] pieturamies strikti pa upes esošo gultni. Mēs nepārbūvējam viņu, mēs to atjaunojam," teica VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" Meliorācijas departamenta vadītāja vietnieks Arvīds Spriņģis.
Savukārt Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Vides un ūdenssaimniecības katedras docents, pētnieks Artūrs Veinbergs uzskata, ka upes aizaugšana ir zināmā mērā pašu cilvēku saimnieciskā darbība – upē nonākušo mikroorganismu dēļ, un šādiem darbiem būtu jāmeklē zelta vidusceļš.
"No saimnieciskā viedokļa šajās līdzenajās platībās mums tas upes ūdens līmenis nosaka to, ko mēs varēsim vispār izdarīt pieguļošajās platībās. Ja šī upe ir aizaugušāka un seklāka, jo noteikti upes ūdens līmenis būs augstāks," viņš teica.
Šobrīd upes funkcija ir savākt lieko ūdeni no meliorācijas drenu sistēmām un maznozīmīgākiem ūdens novadgrāvjiem. Kā teic projekta īstenotāji, lai nodrošinātu upes funkcionalitāti, šādu problemātisko upju tīrīšana jāparedz vidēji reizi 15 gados.
