Rudens ne visur ir krāšņs. Ir kāda vieta Latvijā, kur krāsainu lapu vietā redzami vien nokaltuši krūmi. Ja vairums Pilsrundāli uzskata par vienu no skaistākajām vietām Latvijā, tad Rundāles novada iedzīvotāja Valda Ērmane atradusi pamatīgu traipu, jo rūpīgi vēro, kas notiek dabā: "Man vienkārši ir ļoti žēl, ka grāvji un ceļu malas tiek indētas. Pamatā ir Lauku atbalsta dienesta (LAD) prasības, lai tur nekas neaugtu. Zemnieki cītīgi kopj grāvjus un ceļus, un ātrākais variants ir noindēšana."
Krūmi, kas aug meliorācijas grāvju malās, šo rudeni nav sagaidījuši. Tie ir nokaltuši, visticamāk, apkaisīti ar kādu ķīmisku vielu. Tā šeit saimnieko vietējie lauksaimnieki. Viena no vielām, kas var izraisīt nokalšanas efektu, ir glifosāts.
"Grāvjos noteikti nedrīkst lietot glifosātus, jo tie ir saistīti ar ūdens tecēšanu un tur būtu videi negatīvas sekas," norāda LAD direktora vietnieks Indulis Āboliņš.
Glifosāts ir viela, ko satur daudzi augu aizsardzības līdzekļi, taču aiz cēlās kategorijas slēpjas ķīmiskie maisījumi, kas iznīcina nevēlamus augus. Kad tie ir iznīcināti, tad vieglāk audzēt, piemēram, labību vai rapsi, jo nav nezāļu.
Dažādi herbicīdi Latvijas lauksaimniecībā ir kļuvuši par ikdienu. No Latvijā atļautajiem aptuveni 40 satur glifosātu, tajā skaitā raundaps. 2012.gadā Latvijas zemnieki uz graudaugu laukiem izkaisījuši 600 tonnas pesticīdu. Daļa no tiem bijuši ar glifosātu.
"Ilgu laiku uzskatīja, ka glifosāts ir nekaitīgs, un to pamatoja nevis ar pētījumiem, bet ar tā īpašībām, proti, tas, ka glifosāts iedarbojas uz augu enzīmu sistēmu, kādas mums cilvēkiem nav. Tāpēc glifosāts ir viens no plašāk lietotajiem herbicīdiem pasaulē," skaidro ķīmiķe Jana Simanovska. "Pasaules Veselības organizācijas vēža izpētes aģentūra ir noteikusi, ka, ļoti iespējams, glifosāts veicina saslimšanu ar vēzi."
Zemniekiem nedēļu līdz divas pirms, piemēram, graudu ražas novākšanas, savus laukus atļauts apsmidzināt ar glifosātu produktiem. Pirms pāris gadiem 18 dažādās Eiropas valstīs cilvēkiem tika ņemti urīna paraugi.
Pētījums parādīja, ka glifosāta līmenis Latvijas iedzīvotāju urīnā ir viens no augstākajiem Eiropā.
"Nesen ASV ir ierosināts tiesas process pret glifosātu ražotāju, kurš līdz šim ir apgalvojis, ka glifosāts cilvēkus neietekmē. Bet izrādās, ka tas ietekmē kādu baktēriju, kas dzīvo mūsu zarnās. Mēs ļoti labi zinām, ka baktērijas, kas dzīvo mūsu zarnās, dara ļoti svarīgu darbu un bez tām mēs neuzņemtu ēdienu, jo tās nodrošina, ka barības vielas mūsu organismā uzsūcas," stāsta ķīmiķe Jana Simanovska.
Šāda informācija gan nav radījusi nekādu satraukumu Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD). Tieši šī valsts iestāde Latvijā ir atbildīga par to, kurus herbicīdus pie mums ir atļauts lietot un kurus nē. "Eiropas pārtikas un nekaitīguma aģentūra kopā ar dalībvalstu ekspertiem ir izskatījusi šos pētījumus, uz kuriem balstījusies Vēža aģentūra un secinājums ir tāds, ka metodika un informācijas apjoms, uz ko ir balstīts aģentūras secinājums, nav gluži pietiekams," sacīja (VAAD) Augu aizsardzības departamenta direktors Vents Ezers. "Eiropas pārtikas un nekaitīguma aģentūra izvērtējusi arī citus pētījumus un zinātniskas publikācijas un secinājusi, ka vēza izraisīšanas risks nepastāvot un nav ne jausmas, kurai iestādei taisnība.
Entomologa Ivara Šulca darbs Rundāles novada Ziedoņparkā sākas, kad iestājas tumsa. Rudenī tiek ieslēgti prožektori un kukaiņu pētnieks tvarsta gaismas pievilinātos tauriņus. Lai kā savā starpā nestrīdētos zinātnieki par vienas vai otras vielas kaitīgumu, Šulcs ir no tiem, kurš vistiešākajā veidā redz, kas notiek dabā.
"Jebkura veida ķimikālija, kura tiek lietota lauksaimniecībā, tajā skaitā grāvju nezāļu indēšanā un pašu lauku miglošanā, negatīvi ietekmē tauriņu populāciju. Tauriņu sugu paliek mazāk un arī viņu daudzskaitlība samazinās. Sevišķi tās sugas, kas Latvijā ir retas. Dažos gadījumos pat pilnībā pazūd," stāsta entomologs Ivars Šulcs.
Viņaprāt, risinājums tam ir, sevišķi mūsu valstī, kas salīdzinoši mazāk paspējusi piesārņot savus lauks, kā daudzas citas: "Ir tikai viena iespēja – vairāk attīstīt bioloģisko lauksaimniecību, kur pie saprātīgas saimniekošanas var dabūt tādas pašas ražas, kā lietojot herbicīdus.
Ja līdz šīm Latvijas lauksaimnieki, lai saņemtu Eiropas subsīdijas, glifosātu varēja izmantot pirms ražas novākšanas, tad no šā gada dota arī iespēja apstrādāt jaunos laukus, kurus paredzēts laist papuvē. Tas nozīmē: sagatavot sējumiem nākamajā gadā – arī apstrādāt ar glifosātu.
"Glifosāti tiek lietoti tādēļ, lai iznīcinātu nezāles un pēc tam, kad lauksaimnieks apstrādā zemi, viņam vairs nav nezāļu palieku, kas varētu traucēt nākamā gadā audzēt kultūraugus, kurus viņš ir iecerējis," skaidro LAD pārstāvis Indulis Āboliņš. "Katra Eiropas Savienības dalībvalsts var noteikt dažādi, un attiecībā uz zaļināšanu katrai dalībvalstij pastāv iespēja noteikt savus zaļināšanas elementus."
Tas nozīmē, ka varēja arī neatļaut, bet - kas izdarīts, izdarīts. VAAD sola izmeklēt, kas īsti ir noticis Rundāles novadā, vai te pie vainas nepareiza glifosātu lietošana vai kas cits un aicina iedzīvotājus par līdzīgiem gadījumiem nekavējoties ziņot.
