Pētījums: Latvijā degradēto kūdrāju emisiju apjoms ir pārvērtēts

Starptautiskās vadlīnijās noteiktie siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķini ir lielāki nekā reālās emisijas no degradētiem un apsaimniekotiem kūdrājiem Latvijā, secinājuši pētnieki. Vadlīnijas Latvija izmanto ikgadējā emisiju inventarizācijā, tāpēc, balstoties aprēķinos, tiek veidotas nacionālās emisiju aprēķina vadlīnijas, kas valsts emisijas gadā samazina par aptuveni 17% no kopējiem SEG izmešiem. Eksperti uzsver, ka tas gan nenozīmē, ka nozarēm un valstij jāmīkstina emisiju mazināšanas pasākumi.

Latvijā degradēto kūdrāju emisiju apjoms ir pārvērtēts, tomēr jādomā par apsaimniekošanas efektivitātiSintija Ambote

    Divu gadu eksperimentā, veicot siltumnīcefekta gāzu jeb SEG emisiju mērījumus Latvijā, pētnieki testēja jaunu izmešu uzskaites metodi un izstrādājuši nacionālos emisiju faktorus tieši apsaimniekotiem kūdrājiem, kā arī daļai no organiskajām augsnēm lauksaimniecības un meža zemēs. Mežzinātnes institūta ‘’Silava’’ pētnieks, projekta ''LIFE REstore'' eksperts Ainārs Lupiķis norāda, ka pētījumā emisiju aprēķina rezultāti krietni atšķiras no līdz šim ik gadu Latvijas atskaitē izmantotajām starptautiskajām Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vadlīnijām, kuras balstās uz Francijā un Vācijā veiktiem pētījumiem.

    ''Latvija atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām atrodas mērenajā klimatiskajā zonā, un visa informācija, kas ir par šo zonu, šajās vadlīnijās jeb faktoros ir iegūta Centrāleiropā un Rietumeiropā, kur klimats ir krietni siltāks nekā pie mums. Līdz ar to starptautiskās vadlīnijās bieži aprēķinātās emisijas ir lielākas nekā realitātē Latvijā. Ja iekļaujam mūsu pētījuma rezultātus SEG inventerizācijā, tad emisijas samazināsies par aptuveni pusotru līdz diviem miljoniem tonnu gadā un tie ir ap 15-19% no visām emisijām, ko ik gadu mums kā valstij aprēķina,'' skaidro Lupiķis.

    Pētījumā secināts, ka lielākais CO2 emisiju avots kūdrāju apsaimniekošanā ir aramzemju ierīkošana dārzeņu vai labības audzēšanai un ilggadīgie zālāji. Zemākas emisijas radot šo teritoriju apmežošana vai krūmmelleņu un dzērveņu audzēšana tajās.

    ''Lai politiski pieņemtu lēmumus, ir jābūt informācijai par to, kāda ir mūsu darbības ietekme uz emisijām. Iepriekš viss balstījās starptautiskās vadlīnijās, kuras, kā pierādījās, nav korektas un atbilstošas mūsu apstākļiem. Taču tagad mēs daudz labāk varēsim plānot mūsu saimniecisko darbību šajos kūdrājos. Kaut arī ar šiem rezultātiem mēs iegūstam labāku izpratni par emisijām Latvijā un saprotam, ka emisijas ir mazākas, nekā iepriekš rēķinātas, tas nenozīmē, ka sektori var atļauties emitēt vairāk, tas tā nav,'' klāsta Lupiķis.

    Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kur izstrādāti nacionālie SEG emisiju faktori apsaimniekotiem kūdrājiem. Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks papildina, ka, lai arī rezultāts liecina, ka emisiju apjoms Latvijā ir pārvērtēts, arvien visiem sektoriem, kas rada emisijas, ir jārūpējas par to mazināšanu:

    ''Mēs varam priecāties par to, ka reālais emisiju daudzums ir mazāks, un nevis tāpēc, ka varēsim radīt lielākus izmešus un vairāk degradēt teritorijas, bet vairāk domāt par pētījumā ieteiktajiem saimniekošanas veidiem ar zemākām emisijām. Varbūt tiešām kā rekultivāciju izvēlēties dzērveņu stādīšanu vai priežu audzes, kas ir visefektīvākās un nav pretrunā ar vidi vai ekonomisku izdevīgumu.''

    Šobrīd mitrāju apsaimniekošana nav ietverta klimata izmaiņu mazināšanas mērķos, tāpēc par tām ziņo Klimata konvencijas ietvaros, bet, sākot ar 2026. gadu, arī mitrāju apsaimniekošanai būs noteikta SEG emisiju robežvērtība. Kopumā emisiju apjoms no kūdrājiem Latvijā ir pieaudzis arī pēdējos gados. Vides ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta speciāliste Agita Gansone skaidro, ka starptautiskās emisiju aprēķina vadlīnijas Latvija izmanto kopš 2005. gada brīvprātīgi un pirms emisiju vietējo faktoru ieviešanas tie vēl jāapstiprina.

    Lielākie degradēto kūdrāju īpašnieki ir valsts un pašvaldības. ''LIFE REstore'' projekta noslēgums paredzēts šovasar, kad arī tiks prezentēti ieteikumi klimata atbildīgai bijušo un esošo kūdras ieguves lauku apsaimniekošanai.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti