Šāda veida pārgājiens ziemā Lubāna mitrājā notiek pirmo reizi. Aptuveni piecus kilometrus garo maršrutu, kas ved cauri mežam, šoreiz mēro teju 40 cilvēki ne tikai no tuvākās apkārtnes, bet arī no Gulbenes novada, Cesvaines novada, Kokneses un Rīgas.
“Tā ir iespēja varbūt iziet ārpus telpām vecākiem ar bērniem, būt ārā un tad uzzināt kaut ko jaunu tieši par meža dzīvniekiem,” saka Lubāna mitrāja informācijas centra vadītāja Ilze Sauša.
Pārgājiena vadītājs, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) eksperts Dainis Tučs dzīvnieku pēdu nospiedumu meklēšanu sniegā tēlaini sauc par baltās grāmatas lasīšanu, jo no pēdām ir iespējams uzzināt daudz informācijas. “No pēdām varam visu uzzināt - dzimumu, vecumu noteiktām dzīvnieku sugām, ko viņš ir darījis – vai viņš ir vienkārši tā pastaigājies, vai viņam ir kaut kas ir dzinies pakaļ, kāds plēsējs,” zina stāstīt Dainis Tučs.
Lai gan paši dzīvnieki bija noslēpušies, pārgājiena laikā dalībniekiem izdevās atrast aļņa, stirnas, mežacūkas, lapsas un zaķa atstāto pēdu nospiedumus. Taču vislielākā interese bija par vāverītes pēdām. “Bērni konstatēja, paši noteica virzienu, uz kurieni bija devusies. Un arī izsekoja diezgan tālu pa mežu, izgājām pa tām pēdām, kur viņa bija devusies. Un tad beigās konstatējām, ka viņa tomēr devusies meklēt savus rudens slēpņus, lai mielotos ar savu sagatavoto ēdienu,” stāsta Tučs.
Kā bērni, tā arī pieaugušie atzina, ka novērtē iespēju apvienot aktīvo būšanu dabā ar vides izglītību. Viņi mājās dosies, ieguvuši jaunas zināšanas. “Man vislabāk patika, ka varēja pētīt pēdas,” saka Aleksejs, pārgājiena dalībnieks no Grašu bērnu ciemata.
Par pārgājienu priecājas arī dalībnieces no Rēzeknes novada Aija un Adrija: “Tieši bērna dēļ izdomājām, ka vajag. Bet sapratu, ka bērns par mazu. Es arī iemācījos par pēdām. Es gan zināju dažas, bet man ļoti patika, ļoti interesanti, kad cits kāds pastāsta.”
Tā kā atsaucība piedalīties pirmajā izzinošajā ziemas pārgājienā bija liela, Lubānas mitrāja informācijas centra pārstāvji šajā ziemā plāno organizēt vēl tādus pārgājienus.
