Par 2020. gada kukaini izvēlēta ziedmušu dzimta

Latvijas Entomoloģijas biedrība par simbolu 2020.gadam ir izvēlējusies ziedmušu dzimtu Syrphidae. Parasti par gada kukaini tiek izraudzīta viena konkrēta suga, tomēr šī ir otrā reize , kad gada simbola gods ir ticis veselai kukaiņu dzimtai, informēja biedrībā.

Ziedmušas ir plašākā sabiedrībā mazāk zināmi apputeksnētāji kukaiņi. Izvirzot ziedmušas par gada simbolu, Entomoloģijas biedrība vēlas akcentēt pašlaik aktuālo apputeksnētāju kukaiņu daudzveidības saglabāšanas jautājumu, ko 2019. gada nogalē ir aktualizējis arī Eiropas Parlaments.

Turklāt 2020. gads ir pasludināts par Starptautisko augu veselības gadu, un arī šajā kontekstā ziedmušām esot būtiska nozīme, jo daudzas no tām ir nozīmīgi augu kaitēkļu dabiskie ienaidnieki, savukārt atsevišķas citas ziedmušu sugas pašas ir uzskatāmas par augu kaitēkļiem.

Tāpat entomologi cer pievērst plašāku dabas vērotāju un fotogrāfu uzmanību šiem kukaiņiem, ikvienam dodot iespēju ar saviem ziedmušu novērojumiem sniegt ieguldījumu Latvijas ziedmušu izpētē.

Pašlaik Latvijas ir zināma 301 ziedmušu suga. Tās ir vidēji lielas un lielas (6-15 mm) mušas, kas parasti krāsotas spilgtās krāsās. Daudzas sugas ir izcils mīmikrijas piemērs, ar savu krāsojumu un uzvedību perfekti atdarinot lapsenes, bites un kamenes. Atšķirībā no dzēlējplēvspārņiem ziedmušām vēdera galā nav dzeloņa, un tās ir cilvēkam pilnībā nekaitīgi kukaiņi. Galvenā pazīmē ziedmušu atšķiršanai no tām izskatā ziņā līdzīgajiem plēvspārņiem ir spārnu skaits – ziedmušām viens pāris, plēvspārņiem divi pāri.

Ziedmušām ir raksturīgs ārkārtīgi daudzveidīgs dzīvesveids.

Daļai sugu kāpuri ir plēsīgi un pārtiek no sīkiem kukaiņiem, piemēram, laputīm. Citām sugām kāpuri dzīvo organiskām vielām bagātos ūdeņos un veicina šo ūdeņu bioloģisko attīrīšanos. Vēl citas ziedmušu sugas kāpuru attīstības stadijā ir saistītas ar atmirušo koksni un apdzīvo vecus dobumainus vai sulojošus koku stumbrus. Visbeidzot, atsevišķām ziedmušu sugām kāpuri ir augēdāji, piemēram, sīpolu ziedmušas kāpuri barojas sīpolos. Dažu ziedmušu sugu kāpuri dzīvo no evolucionārā viedokļa pavisam ekstrēmos apstākļos, piemēram, skudru pūžņos vai sabiedrisko plēvspārņu ligzdās.

 

Pieaugušās ziedmušas barojas ar ziedputekšņiem un nektāru, apmeklē ziedus un kopā ar medusbiti, dažādām savvaļas bitēm, dienas un naktstauriņiem, vabolēm un citiem kukaiņiem veic ziedu apputeksnēšanu. Šis ir viens no svarīgākajiem ekosistēmu pakalpojumiem pasaulē, kas nodrošina gan dabas daudzveidības saglabāšanos, gan vienlaikus ir priekšnosacījums daudzu kultūraugu ražas iegūšanai un pārtikas drošībai kopumā.

Novērtēts, ka Eiropas Savienībā kopējais apputeksnētāju kukaiņu devums ekonomikā ir apmēram 15 miljardi eiro apmērā katru gadu.

Pašlaik pesticīdu lietošanas ietekmē un dabisko dzīvotņu platību samazināšanās rezultātā kukaiņi apputeksnētāji kukaiņi saskaras ar daudzveidības samazināšanās risku. 2019. gada nogalē Eiropas Parlaments pieņēma aicinājumu vairāk domāt par apputeksnētāju daudzveidības saglabāšanu, mazināt pesticīdu izmantošanas apjomus, kā arī pastiprināt jau pirms tam Eiropas Komisijas rosināto Apputeksnētāju iniciatīvu.

Latvijas Entomoloģijas biedrība norāda, ka ikviens var sniegt savu ieguldījumu, rūpējoties par ziedmušu un citu apputeksnētāju kukaiņu daudzveidību. Viens no veidiem, kā piesaistīt apputeksnētājus un nodrošināt tiem papildus barošanās iespējas, ir iekopt visu gadu bagātīgi ziedošu piemājas dārzu. Lauksaimniecības zemju apsaimniekošanā ieteicama neapsaimniekotu, dabiska augāja laukmalu saglabāšana. Tīrumos un augļukoku dārzos iespējams veidot arī apputeksnētājiem speciāli domātas sētu nektāraugu joslas. Ceļmalu apsaimniekošanā, kur to pieļauj drošības jautājumi, rekomendējams ļaut izaugt un izziedēt tur augošajiem savvaļas augiem. Meža apsaimniekošanā, cērtot kokus, ieteicams saglabāt dabas daudzveidībai nozīmīgus meža elementus, no kuriem ziedmušām visbūtiskākie ir dobumaini un sulojoši koki.

Sabiedrība kopumā var atbalstīt rūpes par apputeksnētājiem, izvēloties lauksaimniecības produktus, kas iegūti teritorijās ar samazinātu pesticīdu lietošanas intensitāti, kā arī pieprasot politiķiem īstenot atbildīgu vides aizsardzības politiku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti