Ornitologs putnu ligzdu tiešraides mudina vērot arī ziemā; šī sezona – bez lielām drāmām

"Kad uzstādījām pirmās kameras, pat nenojautām, ka desmit gadus vēlāk šis projekts būs izaudzis līdz vairāk nekā desmit ligzdu vērošanai katru sezonu un gūs miljoniem skatījumu visā pasaulē," tā par Latvijas Dabas fonda tiešraidēm no dažādu putnu ligzdām, kas, piemēram, pērn ar Durbes jūras ērgļu nedienām raisīja ne mazums emociju un līdzpārdzīvojumu, LSM.lv sacīja ornitologs Jānis Ķuze, norādot, ka dažās ligzdās notiekošo var vērot arī rudenī un ziemā.

Latvijā putnu tiešraides Latvijas Dabas fonds sāka raidīt jau pirms 10 gadiem, kad ērgļu izpētei veltīta projekta ietvaros tika uzstādītas kameras pie jūras ērgļu un zivjērgļu ligzdām. Šobrīd putnu ligzdu vērošana tiešraidē ir populāra putnu mīļotāju nodarbe, kas attīstījusies līdz ar tehnoloģiju un datu pārraides laikmetu.

Ornitologs sacīja: "Mēs esam pārliecināti – aizsargāt varam to, ko pazīstam, tāpēc putnu dzīves iepazīšana tuvplānā noteikti var veicināt labāku dabas procesu izpratni un arī izpratni par to, kāpēc to aizsardzība ir svarīga. Viens ir tas, ka skatītāji vērojamajiem putniem pieķeras emocionāli, bet otrs – uzzina, cik svarīgi ir saglabāt gan barošanās vietas, gan novērst traucējumu ligzdošanas sezonas laikā".

Realitāte brīžiem skarba

Lai gan cilvēka dabā ir romantizēt redzēto, norises putnu ligzdās atspoguļo dabas procesus, kādi tie ir realitātē, un nereti tie ir pretstatā gaidītajam. Ir gadījumi, kuros putni izmet no ligzdām savas olas vai mazuļus, tāpēc cilvēki, satraukuma pilni, aicina tos glābt. Tomēr ornitologi uzsver, ka dabas norisēs neiejaucas vai dara to ļoti reti, piemēram, kad no ligzdas ir izkritis jau tuvu pieaugšanai esošs jaunais putns, kuru var izbarot un palaist savvaļā.

Tiešraižu vērotāji tiek brīdināti, ka redzamie skati ne vienmēr ir patīkami, tāpēc gadījumos, kad skatītāji ir bērni, vecākiem ir svarīgi iesaistīties ar redzamo norišu skaidrošanu.

Šogad satraucoši notikumi norisinājās jūras ērgļu ligzdā, kurā ligzdošanas sezona aprāvās ļoti negaidītā veidā – laikā, kad tēviņš perēja olas, ligzdā ieradās sveša, tikko pieaugusi mātīte (nepilnus sešus gadus vecs putns) un izēda olas, turklāt tēviņš tai netraucēja.

"Tas ir interesants piemērs tam, kā notiek iekšsugas konkurence. Jūras ērgļu ligzdojošā populācija aug, piemērotos rajonos (tādos kā Kurzemes centrālajā un dienvidu daļā) attālums starp aizņemtajām ligzdām samazinās, turklāt apkārt klejo daudz putnu, kas fiziski ir sasnieguši ligzdošanas vecumu, bet vēl neligzdo. Domājams, ka šis fons ir viens no iemesliem tam, kādēļ pēdējo gadu laikā Latvijā var vērot ligzdošanas sekmju samazināšanos – ir daudz aizņemtu ligzdu, no kurām jaunie putni netiek izvesti. Durbes ligzdā varējām vērot vienu konkrētu piemēru tam, kā tas notiek," klāstīja ornitologs Ķuze.

Kopumā no 11 putnu ligzdām, kuras vērojamas tiešraidē, šogad ligzdošana tika uzsākta septiņās, bet veiksmīgi noslēdzās sešās.

Šosezon produktīvas bija arī abas mazo ērgļu ligzdas. Šādi notika pirmo reizi tiešsaistes kameru projekta laikā, jo pirms tam sekmīgi izaudzināt jauno putnu ērgļiem bija izdevies tikai vienā no ligzdām. Pirmo veiksmīgo reizi sagaidījām arī  baltā stārķa ligzdošanā – pērn, lai gan ligzdošana tika uzsākta, tā nebija sekmīga, jo mazuļus no ligzdas izmeta sveša stārķu mātīte. Pēc ilgāka pārtraukuma atkal varējām vērot arī lielos dumpjus, bet kā jaunums šogad bija tiešraide no Gada putna – svīres apdzīvota būra, kas atrodas Cēsu pilī.

Rudens un ziema – sezona ērgļiem un vanagiem

Kopumā aizvadītā ligzdošanas sezona ar vienu minēto izņēmumu bijusi salīdzinoši mierīga, bez lielām drāmām un satraukumiem, tomēr dažās ligzdās rosība turpinās.

Rudenī lielākā daļa no ligzdošanas kamerām tiks atslēgtas līdz atjaunošanai pavasarī. Rudens un ziemas sezonā tiešraides turpināsies no ligzdām, kuras apdzīvo sugas, kas savā ligzdošanas teritorijā uzturas visu gadu – jūras ērgļu un vistu vanagu mājvietām.

Jūras ērgļi jau sāk darboties, jo rudenī tiek uzsākta ligzdas atjaunošana, kas vēlāk ziemā pierimst un tad ar jaunu sparu tiek atsākta laikā pirms olu dēšanas.

Cilvēki ziedo, lai sekotu līdzi

Putnu tiešraides galvenokārt tiek nodrošinātas, pateicoties cilvēku ziedojumiem. Šis projekts paredzēts visai sabiedrībai, ko arī uztur paši skatītāji.

"Esam ļoti pateicīgi ziedotājiem – redzam, ka ne vienam vien atbalsts tiešraidēm ir regulārais maksājums, tas nozīmē, ka ziedošanas kultūra Latvijā arī attīstās. Šobrīd mēs būsim priecīgi par ziedojumiem jaunajai sezonai, jo nepieciešams atjaunot vairākas tehniskās komponentes", piebilda Ķuze.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti