Lāča sagūstīšanai bija sagatavotas divas alternatīvas – miegazāļu iešaušana no attāluma un ķeramkaste ar ēsmu. Ķeramkasti ir izgudrojis un izveidojis veterinārārsts no Tartu Universitātes, kas pirmajā lāču ķeršanas un izšķiršanas operācijā to atgādāja uz Latviju, ierādīja tās lietošanu un uz laiku nodeva to Dabas aizsardzības pārvaldes lietošanā.
Lai gan pirmajā reizē abi lāči tika iemidzināti no attāluma, šoreiz tieši ķeramkaste palīdzēja dzīvnieku sagūstīt.
"Šonakt lācis viensētā, kurā bijām izveidojuši savu novērošanas posteni un ķeramkasti, ieradās tikai pēc pusnakts. Sākumā viņa uzmanību piesaistīja ābeles un bišustropi – vairāk nekā stundu lācis izmanīgi darbojās pa dārzu un ap stropiem, lai tiktu pie saldā kāruma. Bijām gatavi jebkurā brīdī atkal to iemidzināt, taču cerējām, ka arī ķeramkastē ievietotie kārumi būs gana kārdinoši. Gaidīšana atmaksājās, jo pēc bišu stropiem lācis devās uz ķeramkasti, kurā to notvērām bez iemidzināšanas," informēja Rīcības grupas vadītājs, Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.
Pēc veiksmīgas sagūstīšanas, lācis ar visu ķeramkasti tika pārvietots uz Alūksnes novada mežu masīviem, ko par piemērotu izlaišanas vietu ir atzinuši arī "Latvijas valsts meži" speciālisti, un palaists brīvībā.
Par otra lāča gaitām ziņu pagaidām nav.
"Manot savvaļā lāci ar krotālijām ausīs vai netipiski drošu uzvedību, lūdzam nekavējoties ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei pa tālruni 29365307," aicināja pārvaldē.
KONTEKSTS:
Šoruden bažas iedzīvotājiem radīja divi lāči, kas manīti sirojam pa Valkas novada viensētām. Pēc aizbiedēšanas ar gaismas un trokšņa lādiņiem abi lāči pārvietojās uz Smiltenes novada Bilskas pagasta Loberģu ciemu, kur turpināja savu ierasto barības meklēšanu, apciemojot viensētas.
Tāpēc īstenota nākamās alternatīvas īstenošana – lāču izšķiršana, lai pārvietotu katru no tiem uz citu nomaļu teritoriju pietiekamā attālumā no apdzīvotām vietām. Tomēr viens no lāčiem atkal tika manīts, viesojoties lauku viensētās.
