Mazo ronēnu ienaidnieks ir ne tikai siltas ziemas, bet vējaini pavasari

Ik pavasari Latvijas piekrastē izskalo šogad dzimušos ronēnus, ne vienmēr tas nozīmē, ka viņi ir briesmās, tomēr bieži roņu mazuļiem palīdzība nepieciešama.

Rīgas Zooloģiskajā dārzā šogad uzņemti divi Latvijas piekrastē izskaloti ronēni, bet siltās ziemas dēļ zoodārza darbinieki prognozē, ka skaitlis ievērojami pieaugs, sacīja Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāve Laura Līdaka.

Viņa teic, ka siltās ziemās jūrā ir maz ledus, kas pirmajās dzīves nedēļās ir roņu mazuļu dzīves vieta.

Tomēr salīdzinot statistiku par pēdējos 13 gados Rīgas Zooloģiskajā dārzā uzņemtajiem ronēniem ar ledus daudzumu Baltijas jūrā, tik ciešas sakarības nemaz nav. Daudz būtiskāki bieži ir citi iemesli.

Piemēram, 2011./2012. gada ziema Baltijas jūras reģionā bija viena no bargākajām pēdējās desmitgadēs.

Ledus klātā platība togad bija lielākā pēdējo 15 gadu laikā, taču zoodārzam togad nācās uzņemt septiņus Latvijas piekrastē izskalotus ronēnus, kas ir samērā daudz.

Vairāk, nekā dažās ļoti siltās ziemās.

Togad martā Baltijas jūrā plosījās četras vētras. Vēja brāzmas līdz 30 un vairāk metriem sekundē jūrā un līcī bija divas dienas - 11. un 25. martā, bet ap 25 metriem sekundē stipras brāzmas bija 13. un 20. martā. Pavasarim mūsu reģionā nav raksturīgas biežas vētras, tādēļ šādos vējainos laika apstākļos ronēni, acīmredzot, biežāk kļūst bezspēcīgi un padodas viļņiem un straumēm.

Līdzīgi bija arī 2008. gadā. Togad arī ledus klāto platību bija maz un februāra beigās uznāca vētra. Zoodārzā nonāca desmit roņu mazuļi. Savukārt gadu vēlāk - 2009. gadā pavasarī palīdzība bija nepieciešama tikai četriem ronēniem, lai gan siltās ziemas dēļ Baltijas jūrā bija rekordmaz ledus - maksimuma brīdī tikai ap 48 tūkstošiem kvadrātkilometru akvatorijas bija ledus klāta.

Rīgas Zooloģiskā dārza statistiku gan nevar uzskatīt par pilnīgu ainu atspoguļojošu. Daudz ronēnu piekrastē iet bojā nesagaidījuši palīdzību. Kopīgas statistikas par to nav, taču skaidrs, ka ledus daudzums jūrā nebūt nav noteicošais. Ledum, protams, jābūt, bet ziemas mūsu reģionā nav tik siltas, lai ledus trūkums būtiski traucētu roņu vairošanos.

Tuklāt, kā liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta dati, pēdējo 25 gadu laikā Baltijas jūrā ziemās pieaug ledus klāto platību apjoms. Ja 90to gadu sākumā vidēji ik ziemu jūru klāja 130 tūkstoši kvadrātkilometri ledus, tad šobrīd tas ir pieaudzis līdz vidēji 170-180 tūkstošiem kvadrātkilometru.

Tāpat pastāv iespēja, ka siltās ziemās, kad nav stipru vēju, ronēni ledus trūkuma dēļ iet bojā jūrā un nemaz netiek izskaloti, tomēr, prognozējot darba apjomu dzīvnieku glābējiem, būtiski ņemt vērā tieši vēja ātrumu un virzienu, jo arī ledainās Baltijas jūras ziemās ronēni bieži nonāk Latvijas piekrastē.

2007. gadā Zviedrijā veiktā pētījumā secināts, ka pelēko roņu populācija Baltijas jūrā stabili atjaunojas kopš 90to gadu sākuma. Vismazāk roņu jūrā bija 70tajos un 80tajos gados, kad to skaits bija tikai ap trīs tūkstošiem. Pētnieki norāda, ka roņu skaits samazinājās gan medīšanas, gan jūras piesārņojuma dēļ. Zviedrijā un Somijā roņus joprojām ir atļauts medīt, taču ir noteiktas kvotas.

Šobrīd pelēko roņu skaits Baltijas jūrā ir ap 20 tūkstošiem, turklāt populācijai ir tendence palielināties.

Ledus klātās akvatorijas apjoms Baltijas jūrā kopš 1956. gada (Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūts)

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti