Biedriņus “Ķepa uz sirds” satika pirms astoņiem gadiem, kad viņi palīdzēja meklēt mājas patversmes sunim Podziņam. Uz tikšanos bija ieradies arī Kevins, kas jau toreiz bija suns labākajos gados. Šogad mopsītis svinēs jau savu 15. dzimšanas dienu!
“Mopsis vienmēr ir bijis kā sapņu suns, man liekas, viņš ir tik pozitīvu emociju nesoša suga, vienmēr, kad viņu ierauga uz ielas, bērni vai cilvēki vienmēr pasmaidīs, jo viņš tāds smieklīgs,” stāstīja Madara.
“Un vēl joprojām pēc 14 gadiem ir mans mīlulis, kā es viņu saucu, par savu pirmo bērniņu,” viņa piebilda.
Lai gan Kevins Madarai ir ļoti pieķēries, viņš to neizrāda ar nevaldāmu mīļošanos un bučām. Mopsim ir citas metodes – viņš taču vairs nav dumjš kucēns.
“Viņš staigā līdzi visu laiku, ja mums ir guļamistabas durvis ciet, tad viņš gulēs pie guļamistabas durvīm un, par cik viņš ļoti krāc, tad mēs viņu nelaižam istabā,” stāstīja Madara.
Ja Madara sevi droši sauc par suņu cilvēku, tad četrus gadus vecajai Elizabetei ir cits – dabas pētnieces – instinkts.
“Mums ir zaru kukaiņi, jo meita ir vispār apsēsta ar dabu, bet viņai velk vairāk uz kukaiņiem un tādām lietām, mums ir bruņurupucis un mums ir zivs,” atklāja Madara.
Problēmu mājas dalīšanā dzīvniekiem nav – bruņurupucis par galveno lomu nekaro, jo tā pienākas Kevina kungam.
Diemžēl cienījamais vecums nenāk viens. Kevins vairs nav tik žiperīgs un zinātkārs – to nomainījis viedums, inteliģenta pacietība un neizbēgamās veselības problēmas.
“Ap 8, 9 gadiem es sāku saprast, ka viņš tiešām paliek lēnīgāks, viņš varbūt nav bijis tāds ļoti aktīvs suns visu dzīvi, bet nu viņš palika lēnīgāks,” stāstīja Madara.
Vai vecums ir Kevina lielākais bieds? Nē. Biedriņu ģimenes dzīvesveids ietver arī biežus ceļojumus, tādēļ mopša lielākā fobija ir koferi. To viņš atpazīst momentā un ir skaidrs – Kevins atkal paliks viens pats mājā.
“Kad mēs braucam kādā ceļojumā, tad viņš ierauga čemodānu, tad gan viņam sākās baigā panika, jo viņš tā kā saprot, ka mēs atkal kaut kur dodamies, un viņš jau nezina, nevar izmērīt laiku, vai tas būs uz ilgu vai uz mazu, un tad viņam sākās stress,” atzina Madara.
Katru prombraukšanu Kevins pārdzīvo, bet par katru atgriešanos priecājas dubultā.
Brīdī, kad suns noveco, daudzi saimnieki nolemj ģimenē pieņemt vēl kādu mīluli – lai uzmundrinātu esošo. Madara šādu variantu ir izslēgusi, jo Kevins par vēl vienu uzmanības zagli nebūs priecīgs – ja savu mūžu blakus saimniecei bijis vienīgais.
“Es negribu viņu vēl sāpināt, kad atnāktu jauns sunīts vai kaķis, [..] man liekas, ka varbūt tāda cieņas izrādīšana sunītim, es viņu tiešām cienu, viņš man ir bijis blakus, tas ir bijis mans labākais draugs un būs mans labākais draugs,” uzsvēra Madara.
Vidējais mopša dzīves ilgums ir trīspadsmit gadi. To Kevins jau ir pārkāpis un pilnīgi droši piesaka savu kandidatūru šķirnes ilgdzīvotāju pulciņam. Kvalitatīva pārtika un veselīgs sportiskās ģimenes dzīvesveids ir puse veiksmes receptes – daudz lielāks spēks ir saimnieces mīlestībai.
