Dienas ziņas

Polijā notiek prezidenta vēlēšanas

Dienas ziņas

Autoavārijās nedēļas nogalē seši bojāgājušie

Cīnās ar astoņzobu mizgrauzi

Lubānas meža iecirknī cīnās ar astoņzobu mizgrauzi

Par vienu no visagresīvākajiem kaitēkļiem mežā tiek uzskatīts egļu astoņzobu mizgrauzis, kas barojas un attīstās galvenokārt novājinātās eglēs. Pērn masveida to savairošanās konstatēta Lubānas meža iecirknī, kur tika uzsākti šo kaitēkļu tālākas izplatības mazināšanas pasākumi. Lai gan šogad mizgraužu aktivitāte ir zemāka, cīņa ar tiem turpinās joprojām.

Uzņēmuma “Latvijas Valsts meži” (LVM) pārstāvji izrāda vienu no vietām Lubānas meža iecirknī, kur uzstādīti feromonu slazdi egļu astoņzobu mizgrauža apkarošanai.

Visagresīvākais egļu audžu kaitēklis te savairojies īpaši lielā daudzumā pēc ilgstošajām 2017. gada lietavām un plūdiem, kas tām sekoja.

“Liels daudzums mežaudžu bija zem ūdens, applūdušas un ilgāku laiku tā pavadīja, līdz ar to egļu jaunaudzes novārga. Un nākamās vasaras laikā, tātad uz novārgušajām eglēm saradās mizgrauži,” skaidro AS “Latvijas Valsts meži” Lubānas iecirkņa mežkopis Jurijs Jesko. "Eglēm sāk palikt dzeltenas skujas un kalst. Ja pieiet tuvāk, tad eglēs var redzēt arī tādus mizgraužu caurumus, kamēr tie ir svaigi, un mizas miltus. Un tāda īsta cīņa sākās 2019. gadā."

Pērn Ziemeļlatgales reģionā bija uzstādīti vairāk nekā 250 slazdi, kuros tika noķerti aptuveni 50 litri kaitēkļu. Speciālisti aprēķinājuši, ka tie varētu būt virs 2 miljoniem mizgraužu. Tas ir tikai viens no veidiem, kā tiek mēģināts ierobežot tālāku šo kaitēkļu izplatību. Tāpat notiek bojāto koku izvākšana no meža.

LVM Ziemeļlatgales reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Dainis Rudzīts stāsta: “2019. gadā mēs nocirtām 304 hektārus vienlaidus cirtē, tas nozīmē – kailcirtes – novācām bojātos kokus, un vairāk nekā 1000 hektārus mēs veicām izlases veidā, izvācām bojātos kokus."

Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad egļu astoņzobu mizgraužu aktivitāte ir zemāka, jo aizvadīts vēss pavasaris, kad laikapstākļi bija nelabvēlīgi kaitēkļu izlidošanai.

Tomēr spriest par kopējo šī gada situāciju ir pāragri, jo vēl gaidāms otrs mizgraužu izlidojums.

“Mizgrauži izlido maija sākumā, kad ir silts, labvēlīgs laiks. Šogad tieši bija vēsāk. Un otrā izlidošana notiek jūlijā,” skaidro Rudzītis. "Tie ir divi tādi periodi, kad visvairāk mizgrauži izlido un atkal meklē jaunas vietas, jaunas egles un tā arī izplatās."

Neraugoties uz to, ka egļu astoņzobu mizgrauzis ir vien četrus līdz piecus milimetrus liels, vienas egles bojāeju var izraisīt aptuveni 3000 kaitēkļu.

“Pirmkārt, bojā tās, kuras ir vājākas, novājinātas. Bet, kad tie savairojas ļoti daudz, tad arī var veselas egles bojāt,” atklāj Jurijs Jesko. "Ja pietiek egļu, kurās baroties un vairoties, tad sevišķi tālu mizgrauzis nelido. Teiksim – līdz puskilometram. Bet, ja to barības objektu trūkst, tad tas var aizlidot arī vairākus kilometrus."

Nupat Meža konsultāciju pakalpojumu centrā noslēdzās arī apmācības par egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu atpazīšanu un izplatības ierobežošanu. Tās apguva deviņi speciālisti, kuri turpmāk šajā jomā sniegs konsultācijas tieši privāto mežu īpašniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti