“Ja skatāmies uz kopējo problemātiku, ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā ir redzams, ka pārnadžu populācijā vērojams pieaugums un dažādās vietās rodas problēmas ar to – tātad ir pārnadžu radīti bojājumi,” skaidroja Jakovels.
Viņš norādīja, ka Latvijā līdz šim pārnadžu uzskaite balstīta uz statistiku un informāciju, kas ir ievākta no dažādiem avotiem, piemēram, mežziņiem, mednieku kolektīviem. Uz šī pamata tālāk tiek rēķinātas kvotas medībām, ar kuru palīdzību populāciju regulē, lai pārnadži neietu baroties jaunaudzēs vai labības laukos.
Pētnieku mērķis ir pielietot arvien jaunas tehnoloģijas pierādījumu par populācijas skaitu gūšanai, jo šobrīd tas balstās uz to, kas, kur, ko ir redzējis un uzskaitījis, norādīja Jakovels.
“No tehnoloģijām, ko notestējām, mani pašu pārsteidza dronu izmantošana,” viņš atzina. “Mēs redzējām vairāk pārnadžu, nekā tas tiek uzskaitīts ar standarta references metodēm. Standarta references metodes ir, ko tajā pašā teritorijā izmanto pētnieki, ejot pa mežu, skaitot pēdas vai ekskrementus.
Drons parādīja, ka, izmantojot termālo kameru un redzamās gaismas kameru, mēs varam ieraudzīt pārnadžus un dažkārt pat vairāk, nekā tie uzskaitīti.”
Savukārt par mikrofoniem izpētīts, ka tas ir vairāk sezonāls veids, kā novērot tieši briežus, norādīja Vecvanags: “Mikrofoni tika izvietoti tieši pārnadžu bauru laikā, kas ir septembris, oktobris, kad viņi bauro, lai pievilinātu mātītes un parādītu savu teritoriju. Šis ir perfekts brīdis, kurā var izmantot mikrofonu ierakstus, jo šie dzīvnieki izdveš daudz skaņu.”
Datus ievāca ar divu veidu mikrofoniem. Dārgākos un lielākos mikrofonus iespējams saslēgt ar GPS atrašanās vietu. Savukārt ar aptuveni 30 mazāka izmēra mikrofoniem mēneša laikā ievāca vairākus tūkstošus stundu skaņu un datu – lai to apkopotu cilvēks, vajadzētu ļoti daudz laika. Šī iemesla dēļ pētnieki radījuši mašīnmācības modeļus, kuri datus spēj apstrādāt automātiski.
“Ar mikrofoniem uzskaitīt populāciju nav iespējams, jo viens tēviņš var baurot dažādās vietās dažādos laikos, un nevar pateikt, vai tas ir viens un tas pats, bet bauris pasaka pārošanās un nākamās sezonas veiksmīgumu un tādā veidā var noteikt ietekmi uz populāciju,” vērtēja Vecvanags.
Pētnieki atzina, ka, lai ieviestu dronu un mikrofonu metodes ikdienas uzskaites veikšanā, nepieciešams laiks un struktūras maiņa, taču tehnoloģijas, iespējams, varētu sākt pielietot problemātiskās vietās, kur biežāk tiek reģistrēti pārnadžu bojājumi īpašumiem vai sadursmes ar automašīnām. Precīzāka uzskaite nozīmētu precīzāku populācijas regulēšanu.
