Sadaļas Sadaļas

«Kurzemnieka» redaktore: Upju aizaugšana ir problēma visā Latvijā

Pazeminoties upju līmenim un ūdenī ieplūstot kanalizācijai un lauksaimniecības mēslojumam, Latvijā daudzviet aizauguši ne tikai upju krasti, bet upe visā tās platumā, Latvijas Radio stāstīja laikraksta “Kurzemnieks” galvenā redaktore Daiga Bitiniece.

Laikraksta "Kurzemnieks" galvenā redaktore Daiga Bitiniece par upju aizaugšanu LatvijāLatvijas Radio

Viņa minēja, ka vēl viens no aizaugšanas iemesliem esot tāds, ka netiek kopti upju krasti, tajos iesakņojas straumes sanestās augu, arī latvāņu, sēklas. Vietās, kuras savulaik bija piemērotas zivju nārstošanai, sāk saimniekot bebri, uzceļot aizsprostus, kas izmaina upju hidroloģisko režīmu. Tā ir īpaši būtiska problēma Latvijas mazajās un vidējās upēs, jo tajās straume nav tik liela, lai spētu saviem spēkiem pašattīrīties no sanesumiem.

Daiga Bitiniece atsaucās uz dabas pētnieku un biologu Māri Olti, kurš, piesaistot Zivju fonda finansējumu, attīrījis Ogres upi no astoņiem aizsprostiem, un vienā no tiem bija sakrājušies 80 kubikmetri koksnes. Likvidējot aizsprostus, upē iedzīvojušās alatas.

Arī Venta pieder pie aizaugošajām upēm, un Kuldīgas pilsētas teritorijā tā tīrīta vairākas reizes.

“2006. gadā upi lejpus Ventas rumbas tīrīja bariņš entuziastu, 2011. gadā tīrīšanas darbus veica pēc pašvaldības pasūtījuma, bet 2016. gadā tika noslēgts līgums par upes apsaimniekošanu lejpus un augšpus rumbas, lai uzlabotu zivju nārsta vietas. Tad tika izmantota gan traktortehnika, gan pļauts ar izkaptīm, bet šogad redzam, ka tīrītās vietas pēc pieciem gadiem atkal aizaugušas. Lašveidīgajām zivīm vajadzīga tīra, oļaina gultne, kurā izveidot nārsta laukumu,” Ventas tīrīšanas darbus raksturoja Bitiniece.

Viņa piebilda, ka nepieciešami risinājumi, kas darbotos ilgtermiņā. Konsultējoties ar zinātniekiem, jāapzina konkrētas vietas, kurās Venta būtu jāattīra posmā no rumbas līdz Abavas ietekai. Tādas vietas pēc pašreizējām aplēsēm esot ap 10. Ja tās attīrīs, tad dzīves apstākļi uzlabosies ne tikai lašveidīgajām, bet arī citām upē mītošajām zivju sugām, un vispiemērotākais laiks upju tīrīšanai esot vasara, lai jau rudenī tajā varētu nārstot laši un taimiņi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt