Kritala – savdabīga vērtība, kuru apdzīvo daudz dzīvu radību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kas ir kritala? Pēc definīcijas tas ir vienkārši: "mežā guļošs, atmiris koks". Tātad pēc definīcijas kritala nav nekas īpašs. Taču būtībā šis atmirušais koks ir savdabīga vērtība. Droši vien tāpēc, lai to akcentētu, Latvijas Dabas fonds kategorijā "2023. gada dzīvotne" iekļāvis tieši kritalu. Kritala izvēlēta par šī gada dzīvotni.

Ne viena vien prāvāka kritala uzskatāma par pilnvērtīgu mikroekosistēmu, kas mums labi demonstrē vielu apriti, atklājot, kā miris koks pakāpeniski pārvēršas: tiek dažādu neskaitāmu organismu lēni noārdīts, satrūd, sabrūk, līdz atkal top par pamatsubstrātu – augsni -, saplūstot ar apkārtējo zemi. Bet augsnē, kā zināms, iesakņojas jauni augi, tostarp kociņi.

Kritalas sadalīšanās process rit gadu desmitiem.

Sadalīšanās laikā mainās beigtās koksnes struktūra. Līdz ar to mainās arī kritalu apdzīvojošo dzīvo būtņu sabiedrība.

Katras konkrētas kritalas apdzīvojošo radījumu sastāvu lielā mērā nosaka attiecīgā kritušā koka suga, arī tā atrašanās vieta – sausumā vai mitrumā, saulē vai ēnā.

Kritalas (un arī cita veida atmirušo koksni) apdzīvo vairāk dzīvu radību nekā veselus, augošus, zaļojošus kokus. 

Kritalu pastāvēšanas periodā tās sev par mājvietām vai barošanās vietām izmanto daudzi dažādi dzīvnieki, pirmkārt, bezmugurkaulnieki, no kuriem vairākums – kukaiņi. Starp insektiem dominē vaboles. Tiesa, liela daļa kritalās mītošo kukaiņu tajās atrodas vien kāpura stadijā.

Parasti kritalās attīstās mežkopībai nekaitīgas, nereti pat derīgas insektu sugas. Tomēr reizēm, kad spēcīgas vētras vai snieglauzes rada lielu daudzumu svaigu kritalu, tajās var piemājot no saimnieciskā viedokļa kaitīgie mizgrauži. Bet ne uz ilgu laiku – līdzko kritalām miza atlūp vai tiek dzīvnieku nolobīta, mizgrauži pazūd.

Neskaitot kukaiņus, no bezmugurkaulniekiem kritalas apdzīvo zirnekļveidīgie, tās par mājvietām izmanto daudzi daudzveidīgi daudzkāji, teiksim, tūkstoškāji, simtkāji, mitrākās vietās zemesmīļi, tāpat sauszemes vēži mitrenes un gliemji. 

Protams, arī vienšūņi un baktērijas ir kritalās dzīvojoši organismi. Daudziem no tiem mirusi koksne kalpo gan par labu labo mājokli, gan barošanās vietu.

Turklāt kritalas ir tīkami veidojumi šādiem tādiem mugurkaulniekiem (arī šogad par gada dzīvnieku titulētajai ķirzakai). Kā nekā – uz kritalām var saulītē pasildīties, var citiem izrādīties, pat vairoties, uz kritalām, zem kritalām un pie kritalām var medīt.

Arī kritalu iekšienē dažs mugurkaulnieks cenšas sagādāt barību – kukaiņu kāpurus tur mēdz meklēt (un atrast) āpši, tāpat dzeņveidīgie putni (īpaši čaklas kritalu kalējas ir dzilnas).

Bet vāveres mēdz izraudzīties kritalas sev par ēdamgaldiem.

Zem kādas kritalas viens otrs mugurkaulnieks var mēģināt paslēpties no ienaidniekiem, arī patverties no nelāgiem klimatiskiem apstākļiem.

Sev par mājvietu kritalas izmanto daļa sūnu un aļģu sugu, ne vienas vien sugas ķērpji. Mūsu mežos grūti atrast kritalu, uz kuras nemājo vai nebūtu mājojušas sēnes, tāpat gļotsēnes. Liela daļa Latvijas sēņu pārtiek tieši no atmirušas koksnes, bet no mūsu gļotsēņu sugām dominējošais vairākums ir neizbēgami saistīts ar beigtu koksni, pirmkārt, ar kritalām. Šai grupā ietilpst arī šogad par gada gļotsēni titulētā pušķainā šokolādes gļotsēne.

Uz vienas un tās pašas kritalas bieži mājo vienlaikus gan sēnes, gan gļotsēnes, nereti vienkop – cieši jo cieši līdzās.

Kā redzams, kritalas ir nozīmīga vides (pirmkārt, mežu) sastāvdaļa. Bet kā tās rodas?

Par kritalām var pārtapt augoši koki ārēju apstākļu ietekmē, teiksim, bebru nograuzti, stipras vēja pūsmas vai smagas sniega nastas izgāzti vai lauzti un nogāzti, ūdeņu no krastiem izskaloti. 

Par kritalām koki var kļūt arī, vispirms kļūstot par sausokšņiem, kas ir vecuma vai kādu ārēju apstākļu (teiksim, mehānisku bojājumu vai slimību, vai appludinājumu) ietekmē zaļot beiguši un nokaltuši, taču vēl stāvoši koki. Sausokšņus pēc tam parasti nolauž vai izgāž vējš. Un tad pie darba ķeras noārdošais "laika zobs".

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti