Kosa cilvēka augumā un sena sūna - dabas vērtību skaitītāji atrod pirmos retos augus

Dabas skaitīšanas pirmā sezona liecināja, ka bioloģisko zālāju platības Latvijā krietni samazinājušās un tie ir sliktā stāvoklī. Šogad dabas eksperti apsekos vēl lielākas platības un pļavās jau atrasti pirmie retie augi.

Dabas vērtību skaitītāji projekta otrajā sezonā sākuši apsekot zālājus. Siltais un sausais laiks šovasar dabas ekspertiem palīdz iegūt pilnīgāku informāciju par biotopiem, jo ir vieglāk apsekot palieņu zālājus, kas vēl nav applūduši. Šogad kopumā Latvijā plānots apsekot lielākas teritorijas.

Dabas skaitīšanaSintija Ambote

"Ir atrasta sūna - skrajais hipns, kas šobrīd ir vienīgā zināmā šīs sūnas atradne Latvijā, kopš 1914. gada, kad tā ir datēta. Atradums ir Kurzemes pusē, un sūna bija augusi uz veca trūdoša ozola. Un otrs jaunais atradums ir lielā kosa, arī Kurzemes pusē. Un šī kosa ir īpatnēja ar to, ka tā izaug cilvēka augumā; iepriekš atrasta tikai 1977. gadā," stāsta Dabas skaitīšanas projekta vadītāja Īrisa Mukāne.

Pagājušā sezonā kopumā apsekoti 90 tūkstoši hektāri zālāju, kam teorētiski bija jābūt bioloģiski vērtīgiem, taču eksperti secināja, ka mazāk nekā piektajā daļā no platības ir vērtīgie zālāji. To kvalitāte tika novērtēta kā viduvēja vai zema. Tuvojoties Līgo svētku laikam, kas nozīmē vainagi arī vainagu pīšanu un sētu rotāšanu, zālāju eksperte Anita Namatēva atgādina par aizsargājamu augu saudzēšanu pļavās.

"Liela daļa dzegužpirkstītes būs cauri, otra orhideja dzegužpuķes vēl pašlaik zied, bet cilvēki jau tās atpazīst. Tāpat jāievēro piesardzības princips, - ja nepazīstu kādu augu, tad nerauju to, lai mēs kā cilvēki neveicinātu šo reto sugu izzušanu. Jāļauj tam augam pļavā ziedēt, lai tur sēklas izbirst un tas pats sevi atražo," saka Namatēva.

Aizritot pirmajiem dabas skaitīšanas mēnešiem šogad, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece Gunta Gabrāne secina, ka zemju īpašnieki ir informētāki un atsaucīgāki:

"No sākuma visi baidījās, ka būs ļoti daudz dabas vērtību un kaut kādi jauni liegumi. Gan mežu īpašnieki, gan zemnieki un vienkārši zemju īpašnieki bija satraukušies. Bet tagad visi ir sapratuši, ka tā ir inventarizācija - eksperts apseko un saraksta savas anketas un dodas prom. Cilvēkam dzīvē nekas no tā nemainās, ja nu vienīgi bioloģisko zālāju īpašniekiem mēs tad Lauku atbalsta dienestā ievadam vajadzīgos datus viņa vietā."

Dzīvotņu apzināšana Eiropas dabas skaitīšanas projektā ilgs līdz 2019.gada nogalei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt