Raidījums "Ķepa uz sirds" viesojas komponista Raimonda Tigula dzimtas mājās "Mūrnieki", Talsu novadā, kur pavisam nesen uz labākiem medību laukiem aizgāja Tiguļu ģimenes mīlulis dobermanis Bostons.
"Viņš bija manu draugu liels mīlulis. Visi, kas pie manis brauca, Bostonu bija iemīlējuši, jo viņš bija labsirdīgākais suns, kāds mums jebkad ir bijis, kaut gan dobermaņa izskats nedaudz biedē," stāsta komponists Raimonds Tiguls un turpina: "Šobrīd ir tāds brīdis, ka mums suņu vietā ir divi stārķi, jo Bostonam tie īpaši nepatika. Man patīk tas skats no rīta, kad es šeit iznāku uz terasītes un parasti apskatos stārķus. Man liekas, viņi jau mani arī pazīst. Tagad draudzējos ar putniem!"
Šeit pat, Raimonda darbistabā, tapa arī skaņdarbs "Dod, Dieviņ’", kas pārsteidzoši strauji iekaroja Dziesmu svētku dalībnieku un skatītāju sirdis.
Sēžot pie klavierēm, redzot klausītāju milzīgo skaitu, koristus, Māri Sirmo diriģējot, kā pats komponists saka – horizonts saslēdzies ar vertikāli: "Protams, ka tā sajūta ir vienkārši grandioza! To nevar aprakstīt un tas ir tas impulss, ko tu tajā brīdī saņem gan no klausītājiem, gan no dziedātājiem. Tā atzinība ir ļoti svarīga ceļa maize nākošajiem darbiem, un to nevar aprakstīt. Es iedomājos, ja man tēvs to būtu redzējis, tad būtu iespaidīgi..."
Raimonds Tiguls kopā ar Latvijas Televīzijas raidījumu "Ķepa uz sirds" devās uz Talsu dzīvnieku patversmi, lai paveiktu iespaidīgu darbu un palīdzētu kādam tur nonākušajam meklēt jaunas mājas.
Tur peļu junkuri uz brokastīm sagaida komponistu, tomēr par Raimonda krustmeitu kļūst suņu dāma Džeina: "Tagad mēs dodamies uz Tiguļkalnu, kur trešo reizi notiks ārpasaules mūzikas koncerts. Sabrauks mani draugi un kopā muzicēsim."
Džeina tiek izvesta pastaigā, kuras laikā komponists stāsta par ģimeni: "Mana vectēva vectēvam šeit bija īpašums, un vēstures grāmatās rakstīts, ka šeit bija Tiguļu mājas. Tas nosaukums Tiguļkalns ir palicis. Pirms četriem gadiem es te pastaigājos un pirmā sajūta bija, ka šeit varētu rīkot brīvdabas koncertus."
Džeina Talsu patversmē nonāca pirms diviem gadiem, būdama stāvoklī. Kucēni ir jau atraduši jaunas mājas, bet Džeina tās vēl gaida:
"Viņa ir ļoti mīlīga un mierīga. Viņu varētu pieņemt ģimene ar maziem bērniem.
Viņai patīk krustmeita Laura, kura šeit ieradusies ar savu mazo četrkājaino draugu."
Džeina ātri iedraudzējas, skatoties viņas uzticamajās acīs, komponists neviļus atminas Bostonu: "Par suni ir jārūpējas visu viņa mūžu. Protams, ka suņi ir ļoti uzticīgi savam saimniekam. Kad es atbraucu mājās, mūsu Bostons gar durvīm luncinājās. Es vēl tagad neesmu tam ticis pāri, jo, atbraucot mājās, ir tā sajūta, ka kāds kaut kur nograbināsies un sagaidīs."
"Suņu mīlestība ir līdz mūža galam," atzīst Tiguls.
