Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Poļi pauž atbalstu imigrantiem

Savvaļā auguši lāči no cilvēkiem baidās

Ko darīt un nedarīt lāča klātbūtnē. Stāsta speciālisti

Lai arī sastapšanās iespēja ar savvaļas lāci nav liela, jo meža zvēri no cilvēkiem izvairās, tomēr izslēgt to nevar, LTV raidījumam “Rīta Panorāma” atzina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš. Ja  šāda tikšanās tomēr notikusi, tad brīvībā augušu lāci var mēģināt atbiedēt ar troksni, taču no suņa uzrīdīšanas gan vajadzētu izvairīties.

Pēdējos gados Latvijā strauji palielinājies lāču skaits. Tiek lēsts, ka mūsu valsts teritorijā šobrīd savvaļā varētu mitināties 30–60 lāči.

“Praktiski visā Latvijas austrumu daļā sastapšanās varbūtība, attālinoties no robežas uz Latvijas centru, kļūst mazāka. Tomēr arī dažu desmitu kilometru attālumā no galvaspilsētas Rīgas tā nav izslēgta,” atzina pētnieks Ozoliņš.   

Jebkurā gadījumā sastapties aci pret aci ar lāci ir ļoti maza iespēja, jo šie dzīvnieki no cilvēkiem baidās.

“Mežā ejot, lasot ogas un sēnes, nav jābaidās no lāča. Nenāksies ar viņu dalīties salasītajā grozā,” sacīja Ozoliņš.

Holivudas filmu scenāriji ar grizlilāčiem, kad viņu priekša jānokrīt zemē un jāizliekas par mirušu, nebūs raksturīgi Latvijai.

“Ja uzbrukums ir iedomāts, tad šāda uzvedība varētu tikai izbrīnīt lāci,” paskaidroja pētnieks.

Tikmēr lāču viesošanos savā sētā ātri var novērst ar jebkādiem trokšņiem, rībieniem, kaut vai vienkārši sasitot plaukstas. Tas ātri lāci aizbiedēs.

Ozoliņš uzsvēra, ka uzmanīgam jābūt ar suni – to nevajadzētu rīdīt virsū lācim: “Var ciest gan suns, gan lācis var nevajadzīgi saniknoties.”

Augļu dārzu un bišu dravu saimniekiem jārēķinās, ka lāči Latvijā ir uz palikšanu un tāpēc ir jāpielāgojas miermīlīgai līdzāspastāvēšanai.

“Dravu, dārzu īpašniekiem, ja lācis ir parādījies vienu reizi vai parādījies pie kaimiņa, nav ko cerēt, ka paveiksies un pie jums viņš neparādīsies. Dravām ir jāveic reāli aizsardzības pasākumi. Nevis vienkārši izkārt putnubiedēkli, bet plānot elektriskā nožogojuma iegādāšanos, jo tie ir vienīgie, kas reāli pasargā no lāča.  Augļu dārzos [vajag] regulāri novākt ražu un arī padomāt par kāda žoga uzstādīšanu,” ieteica Ozoliņš.

Vissarežģītākā situācija rodas ar ziemas laikā iztraucētajiem lāčiem. Dzīvnieku mieru sabojā mežu zāģēšana un ceļu būvniecība. Tāpēc rudenī pirms darbu sākšanas būtu vēlams kopīgi ar mednieku kolektīviem šīs vietas regulāri izstaigāt, lai lāču mammai nerastos vēlme tur  apmesties.

“Lāču mammai mazuļi dzimst ziemas vidū, absolūti nevarīgi. Mamma tos neaizstāvot pamet un vairumā gadījumu neatgriežas pat tad, ja to vietu vairāk netraucē,” stāstīja pētnieks.

Šādā gadījumā cilvēkam nevajadzētu uzņemties rūpes par mazuļiem, uzsvēra Rīga Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāve Guna Vītola.

“Vajadzētu nodalīt. Savvaļas dzīvniekiem ir sava dzīve, cilvēkiem un dzīvniekiem nebrīvē ir sava dzīve. Tad, kad šie lāči kļūst par pusaudžiem, ir sarežģīti viņus turēt mājas apstākļos. Viņus palaida mežā, bet viņi nav pielāgoti dzīvei mežā. Tā ir viena cilvēka nepārdomāta rīcība, kas rada lielas problēmas citiem cilvēkiem, un vēl lielākas problēmas pašiem dzīvniekiem,” pauda Vītola.

Pie cilvēka pieradis lācis pieaugot kļūst bezbailīgs. Pieaugušus lāčus uzturēt ir gan bīstami, gan sarežģīti, gan ļoti dārgi. Savukārt zoodārzos šādiem daļēji savvaļas un daļēji pie cilvēka pieradušiem dzīvniekiem vietas nav.

Kopš septembra ziņots par diviem pusaugu lāčiem, kuri siro māju pagalmos Vidzemē un nebaidās no trokšņiem. Speciālisti uzskata, ka abi lāči uzaudzināti nebrīvē un vēlāk palaisti savvaļā, kas arī izskaidro to netipisko uzvedību un bezbailību. Tāda uzvedība nebūtu raksturīga savvaļā augušiem lāčiem, uzsvēra speciālisti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt