„Tās ir sekas būtiskajam siltumnīcas efektam. Tās ir patiešām jūtams. Rudenī agri uzkrita sniegs, kas pēc tam izkusa, sasala un ziemeļbrieži devās prom plašā teritorijā,” pauda briežkopis Tomss Seva.
Ziemeļbriežu galvenā barība ir ķērpji, un temperatūras svārstību radītā sērsna liedz dzīvniekiem tiem piekļūt. Tāpēc ganāmpulki ir spiesti izklīst un migrēt, bet dzīvnieku kopējiem – galvenokārt pamatiedzīvotājiem sāmiem – nākas mainīt savu tradicionālo dzīvesveidu.
Kādreiz šādi ekstremāli laika apstākļi Zviedrijas ziemeļos gadījās reizi vairākās desmitgadēs, bet tagad tā ir kļuvusi par normu.
Rodas arī cita veida sarežģījumi – pierobežas apgabalos dzīvnieki bieži dodas uz kaimiņvalstīm.
