Sniedzot iespēju ikvienam dabas interesentam vērot palieņu pļavās un mitrāju mežos notiekošos dabas procesus, Dabas aizsardzības pārvalde Ķemeru Nacionālajā parkā uzcēlusi divas jaunas, piecu metru augstas skatu platformas.
Platformas uzbūvētas Dunduru pļavu un Melnragu rīkles zālāju teritorijā, kur nupat veikti vērienīgi hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbi. Līkumoto tecējumu 7,5 km garumā atguvusi 20. gadsimta 30. gados iztaisnotā Skudrupīte, kas nākotnē Melnragu un Dunduru pļavu zālājos nodrošinās palieņu režīmu.
Vietās, kur upītes tecējums atjaunots ganībās, krasti veidoti ļoti lēzeni, tā palu laikā nodrošinot upes iziešanu no krastiem, appludinot pļavas un veicinot palieņu, t.i., periodiski applūstošu pļavu atjaunošanos. Palienes, it īpaši palu laikā, ir nozīmīga vieta ūdensputniem un tās nodrošina ligzdošanas un barošanās vietas arī citiem putniem. Daudzi no tiem ir reti un īpaši aizsargājami. Turklāt palu ūdeņu iziešana no krastiem palienēs pasargā no apdzīvotu vietu applūšanas lejpus straumes.
Turpat atrodas arī Ķemeru tīreļa rietumu daļai pieguļošie meži, kuros palēnām atgriežas dabiskais ūdens režīms. Savulaik izraktie grāvji 26 kilometru garumā aizbērti un aizdambēti, tā atdzīvinot ūdens režīmu un atjaunojot purvainos un melnalkšņu staignāju mežus – mājvietu daudzām retām augu un dzīvnieku sugām apmēram 1100 ha platībā.
Lai veicinātu palienes zālājiem tipisko un reto sugu saglabāšanos, vasaras beigās Melnragu rīkles zālājos tiks izveidotas ganības. Drīzumā tiks pabeigta 3,6 km gara ganību žoga izveide, pēc tam šeit iecerēta taurgovju un savvaļas zirgu ievešana, paplašinot Dunduru pļavu ganības. Lai vairotu sabiedrības izpratni par mitrāju nozīmi, šeit tiks izvietoti arī jauni informācijas stendi.
Lai nākotnē saglabātu Eiropas mērogā apdraudētas dabas vērtības, no 2011. līdz 2019. gadam DAP dabisko ūdens līmeni atjauno trīs nosusināšanas skartu mitrāju teritorijās Ķemeru Nacionālajā parkā. Darbi noslēgušies arī Zaļā purva izstrādāto kūdras karjeru rajonā, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.
Projektu finansē Eiropas Komisija un Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.
