Vislielākās bažas radījis risks, kādu ietekmi uz pārtikas drošību un pieejamību nacionālā un arī starptautiskā mērogā var radīt kultūraugu gēnu banku bojāeja. Teju katrai valstij ir sava īpašā kultūraugu sēklu kolekcija, kas tiek glabāta un uzturēta noteiktos apstākļos, zemā temperatūrā gadu desmitiem ilgi, lai kādudien, ja klimata vai citu apstākļu dēļ augu kultūras tiek iznīcinātas, valsts var atjaunot sev svarīgos sējumus. Tāpat gēnu bankas ir neatsverama krātuve selekcionāriem – gadījumos, ja ir jārada pret noteiktiem kaitēkļiem vai slimībām izturīgas šķirnes, talkā tiek liktas to šķirņu sēklas, kas glabājas šādos "Noasa šķirstos".
Lai augu sēklu materiāls būtu patiešām drošībā un pieejams arī citām paaudzēm, nacionālās kolekcijas tiek dublētas arī citās kultūraugu sēklu bankās, no kurām lielākā atrodas Norvēģijas ziemeļos – Svalbārā. Tajā glabājas tūkstošiem kviešu, pupiņu, rīsu un citu cilvēcei svarīgu šķirņu sēklas.
Svalbāra. Kāda ir sēklu glabātava, kas kādudien var glābt cilvēci no bada?
Rakstu lasi šeit:
Arī Latvija pēdējos divos gados ir pievienojusies to valstu pulkam, kuru kolekcijas tiek dublētas Svalbāras mūžīgajā sasalumā. Kā norādīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Dainis Ruņģis, šobrīd Latvija Svalbārā glabā 153 sēklu paraugus – Latvijas izcelsmes šķirnes no 30 dažādām sugām.
"Šoruden plānojam atkal nosūtīt paraugus uz Svalbāru. Visi paraugi, kas atrodas Svalbārā, ir arī papildus drošības kolekcijā vēl vienā augu sēklu bankā ārpus Latvijas – Alnarpā, Zviedrijā," norāda Ruņģis, kura pārraudzībā ir Latvijas kultūraugu ģenētisko resursu glabāšana.
Ukrainas nacionālajā kultūraugu gēnu bankā glabājas milzīgs apjoms dažādu šķirņu sēklu, kas ir nozīmīgas arī citu valstu lauksaimniecībai.
Kā stāstīja Ruņģis, Ukrainas gēnu banka ir desmitā lielākā pasaulē, kurā glabājās vairāk kā 150 000 sēklu paraugu, no kuriem daudz ir graudaugu, īpaši kviešu, kā arī pupas, zirņi, un, protams, saulespuķes. Gan eļļas augi, gan, piemēram, kvieši ir tās kultūras, kuru zudums Ukrainas gēnu bankā var radīt tālejošas sekas arī citos reģionos, piemēram, ir Ukrainas selekcionāru radītas kviešu šķirnes, kuras audzē arī citās valstīs. Ja iet bojā šo sēklu krātuve, tad ir pamats bažām, ka kādudien ar noteiktu šķirņu kviešiem vairs nebūs iespējams apsēt tīrumus nedz pašā Ukrainā, nedz citās valstīs.
Pagaidām kviešu sēklas ir drošībā, jo tās ir ievietotas arī drošības kolekcijā Svalbāras gēnu bankā, taču par citām Ukrainas lauksaimniecībā būtiskām kultūrām to nevar teikt.
"Ukrainai Svalbārā ir ievietoti 2782 sēklu paraugi. Bez kviešiem krātuvē glabājas arī pupas, lēcas un turku zirņi. Par citām drošības kolekcijām man nav informācijas, iespējams, ka liela daļa no kolekcijas nav citur saglabāta un tāpēc ir ļoti apdraudēta," norādīja Ruņģis. Saskaņā ar aģentūras "Reuters" publicēto informāciju, dublēti citās sēklu bankās ir tikai 4% no Ukrainas kultūraugu sēklu kolekcijas.
Ukrainas sēklu krājuma bojāeja var negatīvi ietekmēt arī citus reģionus gadījumos, kad būs jāveido jaunas šķirnes, lai pabarotu arvien augošo pasaules iedzīvotāju vajadzību pēc pārtikas. Tā kā Ukraina un Krievija ir vadošās graudu eksportētājvalstis, eksperti norāda, ka īstermiņa ietekmes vairāk skars graudu eksporta apjomu samazinājumu, savukārt ilgtermiņā lielāko risku radīs šo šķirņu sēklu pazušana no augu ģenētiskā materiāla krātuvēm.
Līdz šim ir bijis tikai viens gadījums, kad karadarbības dēļ kāda valsts ir likusi lietā savu drošības kolekciju Svalbārā, lai atjaunotu nacionālā mērogā nopostīto. 2015. gadā Sīrijā bojā gāja Alepo kultūraugu sēklu banka, un tās atjaunošanai tika izmantots Svalbārā saglabātais.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
