Sadaļas Sadaļas

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Laukakmeņi

Kāpēc pavasarī tīrumos ik gadu rodas jauni laukakmeņi

Pavasaros laukus atkal un atkal klāj laukakmeņi – daudziem zemniekiem katru gadu nākas tos nolasīt gluži kā sēnes pēc lietus. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis raidījumam “Vides fakti” skaidroja, ka akmeņu “izspiešanās” uz zemes ir zinātniski pamatots fakts, jo Latvija ir diezgan akmeņaina zeme.

Akmeņiem klātā Latvijas zeme

“Ledāju sastumtajā zemē ir diezgan daudz akmeņu, kas ir gājuši tālu ceļu līdz Latvijai no Skandināvijas, arī no Baltijas jūras dibena un lielā mērā arī no Igaunijas teritorijas,” norādīja Stinkulis. Akmeņu dažādība Latvijā ir liela – visi pie mums sastopamie akmeņi ir iedalāmi trīs lielās grupās – magmatiskie, metamorfie un nogulumieži, taču sīkāk šīs grupas var sadalīt vēl vismaz 200 dažādos veidos.

Laukakmeņi pie mums ir atceļojuši pirms vairāk nekā 10 tūkstošiem gadu, kad beidzās ledus laikmets.

Latvijā lielākais akmens ir Nīcgales dižakmens, kura virszemes tilpums ir 170 kubikmetri, taču, cik liels tas ir zem zemes, nav zināms.

Tomēr pamatīgas galvassāpes zemniekiem spēj sagādāt arī izmēros mazāki akmeņi. Piemēram, zemnieku saimniecības īpašnieks Pēteris Heimanis stāstīja, ka akmeņus no lauka lasa jau gadiem, turklāt tie parādās visnegaidītākajās vietās. Mazākos lasa ar rokām, bet lielākus ar traktora kausu vai pat velk ar trosēm. “Pilsētnieks varbūt puķu dobē nolasīs arī vistas olas lieluma akmeni – mēs tādus nelasām. Bet to, kas lauž tehniku, kas ķeras – viss, kas diametrā ir 30 centimetrus liels, ir obligāti jālasa,” norādīja Heimanis. 

Temperatūras svārstības un erozija

Akmeņu parādīšanos zemes virsū Stinkulis skaidroja ar tā fizikālajām īpašībām: “Akmens daudz labāk vada siltumu un līdz ar to arī aukstumu nekā apkārtējā augsne. Tas tāpēc, ka akmens ir monolīts, liels gabals, bet augsne tomēr poraina, un tādēļ, ja ir sals, akmens sasals ātrāk nekā apkārt esošā grunts. Līdz ar to sals ātrāk tiek līdz gruntij, kur veidojas bedrīte, tālāk lietusūdeņi izskalo apkārt esošo vietu, un tad, ja ir atkusnis, pēc kura atkal iestājas sals, bedrītē izveidojas ledus, kas pēc tilpuma ir lielāks nekā ūdens. [Bedrīte] uzbriest, un ledus akmeni ceļ no zemes ārā.“

Jo biežāk ir temperatūras svārstības starp plusiem un mīnusiem, jo ātrāk akmeņi nokļūst zemes virspusē.

“Vēl viens veicinošs faktors ir erozija. Ja zeme ir mālaina, smilšaina, tad vējš, aiznesot pa gaisu putekļus vai smilts graudus, atsedz vietu akmenim,” piebilda Stinkulis.

Nav precīzi zināms, ar kādu ātrumu akmeņi lien ārā no zemes, bet tie varētu būt aptuveni 5 centimetri gadā. Jautāts, vai Latvijā ir teritorija, kurā akmeņi ir vairāk sastopami, Stinkulis minēja vietas, kurās ir ledāju izveidotie nogulumi jeb morēna. Tādi nogulumi vairāk ir sastopami augstienēs.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

 

 

 

Vides fakti

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt