Panorāma

Panorāma

Panorāma

Vai 2 telpas ar virtuves zonu der invalīda ģimenei?

Sargāsim zušus un ēdīsim citas zivis

Kampaņā aicina sargāt zušus un ēst citas zivis

Nepirkt, neēst, izvēlēties citas vietējās zivis. Jau otro gadu pēc kārtas notiek kampaņa zivju resursu aizsargāšanai “Lai jūra čum un mudž”. Pērn uzmanība pievērsta Baltijas mencai, šogad stāsts par Eiropas zuti, kas ir īpaši apdraudēta suga.

Mazais caurspīdīgais, nepilnus 10 centimetrus garais zivju mazulis ir milzu bagātība. 30-40 gadu laikā zušu populācija ir samazinājusies par 90-95%.

“Tieši tāpat kā piegādātāji Ķīnā nespēj saražot traktorus, tāpat daba nespēj bezgalīgi un bezizmērā atražoties, līdz ar to jebkurš dabas resurss, pilnīgi jebkurš nav neizmērojams, un tas ir tas, ko mēs ar atsevišķām zivju sugām, populācijām esam izdarījuši, ka mēs viņas vienkārši esam izēduši,” skaidro Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars.

Tāpēc pēdējos gados tiek īstenots mākslīgs zušu atražošanas plāns, iekšzemes ūdeņos palaižot zušu mazuļus.

Taču tikai tādās vietās, lai jau pieaugušas zivis varētu atrast ceļu uz jūru un okeānu, lai mērotu 5 līdz 7 tūkstošu kilometru garu ceļu uz nārsta vietām.

“Viena no svarīgākajām daļām šajā zuša stāstā ir tas, ka zuti nevar mākslīgi pavairot, zutis tikai un vienīgi nārsto Sargasu jūrā, kas ir pie Karību reģiona, un līdz ar to, ja mēs domājam, ka zutis, kas nāk no audzētavām būs laba izvēle, tas nebūt to nenozīmē jo šie zuši no audzētavām ir vienkārši noķerti kā mazuļi un ielaisti šajās ūdenstilpēs, kur nav šo migrācijas ceļu,” norāda Pasaules Dabas fonda projektu vadītāja Elza Ozoliņa.

“Mēs jau tās upes un ezerus dažādi ietekmējam, gan samazinām ūdens kvalitāti viņās, salaižot iekšā notekūdeņus, lauksaimniecības notekūdeņus, sadzīves notekūdeņus, mēs aizsprostojam upes, pa kurām zuši nokļūst gan upēs gan ezeros ar dažādām hidroelektrostacijām un dambīšiem, tādā veidā viņiem paliek mazāk kur dzīvot,” stāsta Matīss Žagars.

Cilvēki vēl nav iemācījušies mākslīgi pavairot zuti, tāpēc zivs iekļauta Starptautiskās Dabas resursu aizsardzības savienības Sarkanajā grāmatā.

Globālas pētniecības institūcijas iesaka zušu zveju samazināt līdz minimumam vai pārtraukt vispār, bet mūsu zinātnieki aicina kļūt atbildīgākiem ikdienā

Elza Ozoliņa uzsver: “Tā populācija ir diezgan kritiskā stāvoklī, līdz ar to mēs sakām, ka varbūt uzliekam mazu pauzi, ja mēs varam – atsakāmies, un izvēlamies citas vietējās sugas, jo mūsu saldūdens resursi ir superīgā stāvoklī.”

“Var to līni noķert, var to plaudi noķert un īstenībā var vieglāk noķert nekā zuti, tas ir gan zvejnieku, gan mūsu visu paradums ēst zuti,” atzīmē Matīss Žagars. “Protams, ka zvejnieks grib ķert zuti, kas maksā 50 eiro kilogramā, nevis līnīti.

Jūs jau varat saprast, kāpēc tas zutis ir tik iekārots objekts no zvejnieku puses – viņi ir ārkārtīgi, ļoti dārga zivs, tas taču pilnīgi zelta cena.”

Pasaules Dabas fonda aicinājumam atteikties no zuša gatavošanas un lietošanas uzturā pievienojusies gan lielveikalu ķēde, gan vairāki galvaspilsētas restorāni un jauno pavāru skola.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti