Veselības inspekcija vērtē fekālā piesārņojuma līmeni. Jo tas ir augstāks, jo lielāks risks, ka upē un jūrā nonākušas arī patogēnas baktērijas, kas var izraisīt, piemēram, salmonelozi, dizentēriju, A hepatītu.
"Zarnu nūjiņas un arī enterokoki ir dabiski mūsu gremošanas traktam. Vienkārši tie ar fekālijām nokļūst apkārtējā vidē. Normālos apstākļos, pie normāla veselības stāvokļa tie cilvēka veselību nekādi neietekmē. Ja tur ir tie notekūdeņi no cilvēkiem, kuri ir saslimuši, kuri ir šo patogēno baktēriju pārnēsātāji, tad tur šīs patogēnās baktērijas var parādīties. Nav teikts, ka tur vienmēr šīs patogēnās baktērijas būs, bet vienkārši tiek veikts šis riska novērtējums. Jo lielāks fekālais piesārņojums, jo var pieņemt, ka lielāks ir risks, ka cilvēks peldoties var saskarties ar šīm patogēnajām baktērijām un saslimt," stāstīja Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.
Pagājušās nedēļas vidū Daugavā tika noplūdināti 77 tūkstoši kubikmetru neattīrītas galvaspilsētas kanalizācijas. Tas notika pēc lietavām, kad "Rīgas ūdens" attīrīšanas sistēmas vairs netika galā. Notekūdeņu apjoms sasniedza 253 tūkstošus kubikmetru, kas ir divreiz lielāks nekā vidēji dienā.
Problēmas sakne esot tajā, ka Rīgas centrā notekūdeņi ieplūst kopējā kanalizācijas sistēmā
Tā skaidroja "Rīgas ūdens" pārstāvis Sandris Vanzovičs.
"Daudzviet Eiropā šādas lietus ūdens kanalizācija sistēma uzreiz pa tiešo nonāk vidē ar lokālo attīrīšanas metodi. Tas nozīmē, ka tai nevajag bioloģisko attīrīšanas metodi. Jo saprotam, ka no ielām [noplūst] lietus ūdens ar kaut kādiem vienkārši netīrumiem, piemaisījumiem. Pie mums diemžēl ir tā, ka lielāku lietus gāžu rezultātā šīs mūsu sistēmas nespēj aprīt ūdeni un nosūtīt uz bioloģisko attīrīšanas staciju "Daugavgrīva". Bet, ja nosūtītu, tad pastāv risks izjaukt bioloģiskās attīrīšanas ciklu," skaidroja Vanzovičs.
Visloģiskākais risinājums būtu lietus ūdens nošķiršana no sadzīves kanalizācijas sistēmas, bet tas esot pārāk sarežģīti un dārgi. Kanalizācijas sistēmu pārbūvē tikai tad, ja notiek ielu rekonstrukcija. "Rīgas satiksmes" departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods stāstīja: "Pašlaik tuvākajos gados šādi pārbūves darbi centrā nav plānoti. Līdz ar to arī nav plānots veikt atsevišķi šos izdales darbus. Vienīgais projekts, kuru mēs šobrīd risinām, ir Pērnavas ielas lietus ūdens kolektors, kurš būtu atdalīts no centra, bet pašlaik tik un tā tas savienojas ar lielo lietus ūdens kolektoru.
Mēs daudz esam runājuši ar "Rīgas ūdeni" par šo jautājumu. Šobrīd ekonomiski pamatotāka būtu uztveršanas tvertņu izbūve pirms sūkņu stacijām."
"Rīgas ūdens" arī plāno pārbūvēt kanalizācijas kolektoru Vesetas ielā, lai lietus ūdeņus varētu uzkrāt un tad pakāpeniski novadīt kopējā kanalizācijā. Kā arī nepārtraukti tiekot palielināta attīrīšanas stacijas jauda.
Uzņēmums lēš, ka pēdējo 10 gadu laikā avārijas izlaižu skaits esot samazinājies desmitkārtīgi – līdz nepilnam pusotram procentam pagājušajā gadā.
Samazinās arī sankciju summas, ko "Rīgas ūdens" maksā par atļautās piesārņošanas limita pārsniegšanu. Pagājušajā gadā soda nauda bija 62 tūkstoši eiro, turpretī 2020. gadā – 113 tūkstoši, bet 2019. gadā – pat 191 tūkstotis eiro.
KONTEKSTS:
Pagājušajā nedēļā galvaspilsēta piedzīvoja tik ilgstošu un intensīvu lietu, ka nācās veikt neattīrītu notekūdeņu izlaides Daugavā. Neattīrīto kanalizācijas ūdeņu avārijas izlaides parasti notiek pie Voleriem. Taču tika iedarbinātas vēl divas. "Rīgas ūdens" neatklāja, kurā Daugavas posmā avārijas režīmā izlaisti pārējie neattīrītie notekūdeņi.
Spēcīgo lietavu laikā Rīgas notekūdeņu apjoms pieauga par 125 procentiem. Lai neapdraudētu attīrīšanas iekārtu darbu, avārijas izlaides procesā Daugavā tika nopludināti 77 tūkstoši kubikmetru neattīrītu notekūdeņu, tajā skaitā kanalizācija.
