Ķepa uz sirds

Kāpēc kaķim ir jātīra zobi?

Ķepa uz sirds

Reinis Ošenieks un labradori

Cik svarīgi rīkoties ātri, ja pazūd dzīvnieks?

Kā rīkoties, ja pazūd četrkājainais mājas mīlulis?

Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds" regulāri saņem izmisušu saimnieku zvanus par noklīdušiem, aizbēgušiem vai nozagtiem mājas mīluļiem.  Suņi un kaķi pazūd jebkur – kā pilsētas centrā, tā lauku plašumos. Kā rīkoties, ja pazūd četrkājainais mājas mīlulis? 

Visbiežāk pazūd salūta un negaisa laikā

Diemžēl nelaime piemeklē arī tādu suņu saimniekus, kuri uzskata, ka viņu mīlulis ārpus sētas nekad neiet, tāpēc arī tam nav ne kakla siksna, kur nu vēl žetons ar tālruņa numuru.

"Biežākie gadījumi ir salūti. Daudzi suņi ir ļoti bailīgi pret lieliem trokšņiem. Pērkona laiks. Viņi var aizmukt. Tāpat, ja ir puika mājās, ja viņš nav kastrēts, sajūt tekošu kuci kaut kur netālu, viņš var mēģināt viņu meklēt," stāstīja Evita Vītoliņa, kura palīdz meklēt pazudušus suņus.

Evita ir suņu glābēja ar pieredzi. Viņa piedalījusies vairākās dzīvnieku meklēšanas operācijās, no kurām lielākā daļa ir ar laimīgām beigām.

Daudzi atcerēsies marta gadījumu Vecmīlgrāvī – dienu pēc adopcijas suns aizmuka no jaunajiem saimniekiem, saceļot kājās visu Rīgu. Šeit veiksmes atslēga bija milzīgā cilvēku atsaucība.

"Daudzi cilvēki kā brīvprātīgie teicās braukt meklēt, ķert, ja vajag. Bet tur bija gadījums tāds, ka ķert gluži nedrīkstēja, jo suns jau tāpatās ir bailīgs un, ja viņš ir sabiedēts, viņš nenāks cilvēkiem pat klāt. Tur mēs uzstādījām suņu ķerambūrus un tādā būrī suns bija nokļuvis. Viņš bija slēpies kaut kādā alā vairākas dienas, sajuta badu un iznāca ārā," teica Evita.

Pazūd, kad saimnieki ārpus valsts

Bet ko darīt, ja suņa pazušanas vieta nav zināma un vēl jo vairāk – ja saimnieks atrodas ārpus Latvijas? Lebrona saimniece Edīte Ilmane gaidītā ceļojuma vietā piedzīvoja īstu murgu.

"Lieldienās mēs ar ģimeni devāmies braucienā uz Gotlandi un atstājām sunīti pie manas māsas. Tā kā mana māsa dzīvo laukos, viņai divi suņi un, protams, šie suņi savas mājas zina un staigā brīvi, ne pie siksnas. Tā nu sanāca, ka viņi visi izskrēja ārā. Lebrons aizskrēja līdzi māsas suņiem pār pļavām un mežiem. Māsas suņi atnāca atpakaļ, bet Lebrons neatnāca atpakaļ," teica Edīte.

Edīte par nelaimi uzzināja pēc vairākām stundām, kad saņēma zvanu no māsām. Viņas suni bija meklējušas, taču bez panākumiem.

"Man bija tāds šoks, ka es nevarēju pat padomāt. Domāju, ko darīt, ko es varu izdarīt. Es esmu uz salas, es neko nevaru faktiski izdarīt. Vispirms [informāciju] ieliku "Facebook", ieliku dzīvnieku draugos. Tam ir liels spēks patiesībā. Un, protams, man visu laiku bija tā doma – labi, ka viņš ir čipēts. Ja viņu kāds atradīs un aizvedīs pārbaudīt to čipu, tad vismaz mēs viņu atradīsim," sacīja Edīte.

Ko darīja, lai atrastu pazudušo suni?

Pazušanas gadījumos labi darbojas sociālie mediji, kuros informācija sasniedz plašu cilvēku loku īsā laikā.

Tāpat jāapzvana veterinārās klīnikas un patversmes, jo tās ir pirmās vietas, kur nogādā atrastu dzīvnieku.

Nākamais ir teritorijas pārmeklēšana. Suņus nereti atrod pat desmit un vairāk kilometru rādiusā – ja šķiet, ka suns nekur tālu nevar aiziet, plānotajiem kilometriem jāpieskaita klāt vēl tikpat.

"Tas var apstaigāt visus maršrutus, pa kuriem viņš ir gājis ar suni, jo suns atceras, ļoti labi atceras. Ja viņš grib atgriezties mājās, viņš atgriezīsies, ja tas būs viņa spēkos. Vienīgais atkrīt, ja viņu aizved kaut kur projām, viņš var neatrast ceļu uz mājām," atzina suņu glābēja Evita.

Pazušanas rajonā pēc iespējas ātrāk jāizlīmē paziņojumi un dzīvnieka fotogrāfija. Informāciju var nodot arī radio, kas to nolasīs uzreiz. Un, kad viss ir izdarīts – jācer uz labāko.

Pēc negulētas nakts Edīte saņēma zvanu ar priecīgo ziņu – Lebrons ir sveiks un vesels, un atrodas Ziepniekkalnā. "Ap pulksten astoņiem no rīta man zvana svešs telefons. (..) Viņi saka, ka mēs jūsu sunīti atradām. Protams, prieka asaras milzīgas," teica Edīte.

Lebronu atrada divas sievietes – agrā rītā pamanot ceļmalā guļošu suņuku. Taksītis sagurumā bija saritinājies un nekustējās.

Svarīgs čips un žetons

Lebrona gadījums vēlreiz pierāda – bez reģistrēta čipa suns, visticamāk, pie saimnieces neatgrieztos vai arī tiktu nogādāts patversmē. Suņa čipēšana ir pamatu pamats saimnieka sirdsmieram.

"Ja ir tāda iespēja – nekavējoties vest uz veterināro klīniku pārbaudīt čipu un momentā zvanīt saimniekam, jo tas, ko es pārdzīvoju, tas bija traki. Man likās, ka viņš man ir bērns, nevis suns. Tas sirdsmiers, ko tu varētu atgūt daudz ātrāk, ir, protams, ļoti, ļoti svarīgi," sacīja Edīte.

Svarīga ir arī siksniņa ar žetonu. Tas vairāk attiecas uz kaķiem – arī tiem, kas pieraduši staigāt savā pagalmā un it kā jau nekur neiet. 

Bet vēl svarīgs jautājums – kam uzticēt suni prombūtnes laikā? Lai cik mīļi mums būtu paši tuvākie, suni labāk nodot profesionālim – ar garantiju, ka mīlulis nekur nepazudīs.

"Ja ir vēlēšanās atstāt suni kāda uzraudzībā, tad tai ir jābūt suņu viesnīcai, kur strādā cilvēki profesionāli, nevis pie paziņām atstāt. Ko paziņa zina par tavu suni? Neko. Emocionālas saskares ar to cilvēku sunim nav. Viņš arī uz viņu skatīsies kā uz svešinieku, paziņu, bet ne kā uz saimnieku," piebilda Evita.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti