“Kā viņš bļāva, kā viņš rēca – tik daudz spēka viņam bija,” atminas Dace. Vissiltākā vieta visā mājā tobrīd bijusi mazmājiņa. Tā izglābtajam kaķim iedalīta tieši šī telpa, tomēr tajā brīdī saimnieki vēl nenojauta, ka pieļāvuši stratēģisku kļūdu – Pūķis dusmīgi šņācis un saimniekus vairs nav laidis tur iekšā. "Tajā brīdī sapratām, ka labierīcības ir beigušās. Trīs dienas braucām uz labierīcībām lielveikalā,” stāsta Dace.
Tikai pēc trim dienām saimnieki sadūšojās izlaist Pūķi no sirsniņmājas, kamēr paši ar bieziem cimdiem rokās slēpās kaktā, gaidot jaunā mājas iemītnieka reakciju. “Viņš iznāca, uzšņāca sunim, izlamāja visus kā pieklājas un atrada sev vietiņu, kur viņš tagad dzīvos,” atceras Dace.
Pūķis nav zaudējis savam vārdam cienīgu šņākšanu, tomēr tagad kaķis arī izrāda mīlestību, jo sapratis, ka var atkal uzticēties cilvēkam.
Mīlestība pret dabu un dzīvniekiem iedvesmo arī māksliniekus jauniem darbiem un idejām. Tomēr abi nebaidās ķerties klāt arī lauku darbiem: “Ja mēs nerakstām vai nekomponējām, tad ejam ar grābekļiem un pļāvējiem,” saka Dace.
Mazzeltiņu māja, kurā mitinās Dace un Arturs, jau no 17.gadsimta ir dzimtas nams un tai ir savs īpašais stāsts. Leģenda vēsta, ka zem mājas atradēju gaida milzu naudas pods.
Pavisam kopā mākslinieku mājā mīt seši kaķi un viens suns. No dzīvniekiem abi mācās mieru, savaldību, bet pats galvenais - cilvēcību.
“Tu vari būt ellīgi steidzīgs vai dusmīgs, tu vari būt pilnīgā laika badā, tev var nebūt naudas, bet attiecībā uz dzīvnieku – ja tev viņš ir, tad viņš ir pirmais un tu esi pēc tam,” uzskata Dace.
Dace un Arturs kopā uzrakstījuši vairākas grāmatas. Iedvesmojoties no Daces rakstītā, tapusi Artura mūzika. Savienojot kopā divas pasaules, radies viens veselums.
