Pieradinot savvaļas dzīvniekus, jārēķinās ar dažādām nelabvēlīgām sekām. “Pirmkārt, ja dzīvnieks pierod pie barošanas, tas pats vairs nevēlas meklēt barību – tiek izmainīta viņa uzvedība. Otrkārt, tiek veicināta dzīvnieku vairošanās, kas Liepājā tāpat notiek diezgan strauji. Protams, tās var pārnēsāt arī slimības. Tāpat jārēķinās, ja aug vāveru skaits, tad var pieaugt to dabisko ienaidnieku skaits – dažādi plēsīgie putni, sīkie plēsēji," stāstīja žurnāliste.
Dabas pētnieki saka, ka vāveres nav tādi dzīvnieki, kas vajās savu barotāju, ja tām neko neatnesīs, bet, protams, tagad, pamanot cilvēkus, vāveres kļūst drošākas un redzamākas, atzina žurnāliste.
Pagaidām to nevar saukt par lielu problēmu, bet ir jāaizdomājas laikus, lai neattaptos ļoti sarežģītā situācijā, sacīja Kupiča. Šobrīd par problēmu var uzskatīt iedzīvotāju veidotās vāveru mājas.
Parka kokos ir sakārtas no dažādām pudelēm, piena pakām un cita veida iepakojumiem taisītas mājas, kas izskatās neestētiski.
Pašvaldība arī ir novērojusi šo "jauko problēmu", apstiprināja žurnāliste: "No vienas puses, ir jauki, ka dzīvnieki ir redzami, bet, no otras puses, tie var apgrūtināt cilvēkus un paši sevi."
Pašvaldībai ir doma novākt esošās mājiņas, lai skats nav tik neestētisks, stāstīja laikraksta pārstāve. Iespējams, laika gaitā varētu notikt kāda koka mājiņu darbnīca, lai pieskaņotos ainavai. No pašvaldības puses varētu uzlikt zīmes ar aicinājumu vāveres nebarot un uz veloceliņa brīdinājumu, ka tur pēkšņi var izskriet vāvares – šobrīd tās ir tik drošas, ka tāds risks pastāv.
