Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Ilgtspējīgas modes eksperti bažījas, ka tirgotājam atgriezts interneta veikalu apģērbs, iespējams, nonāk atkritumos

Cilvēkiem arvien vairāk iepērkoties attālināti, uzvirmo jautājums, kas notiek ar internetā pirktiem apģērbiem, ko pircēji nogādā atpakaļ tirgotājam. Par šādu apģērbu tālāko ceļu tirgotāji informāciju sniedz skopi, kas ilgtspējīgas modes ekspertu vidū rada bažas, ka tie, iespējams, nonāk atkritumu poligonā.

Raidījums “Vides fakti”, aptaujājot lielākos apģērbu tirgotājus par atgriezto preču tālāko ceļu, saskārās ar zemu atsaucību.  Piemēram, veikals “About You” sacīja, ka neesot laika atbildēt. Veikals “Lindex” norādīja, ka apmēram 10% nopirkto drēbju pircēji sūta atpakaļ, un tad tās tirgo atkārtoti. Arī “Apranga” veikalu tīkls norādīja, ka atpakaļ atdoto apģērbu īpatsvars esot ļoti mazs un tos sagatavo atkārtotai tirdzniecībai. Ja apģērbam ir kāds defekts, to sūta atpakaļ ražotājam. Savukārt, ja atsūtītais apģērbs ir nederīgs arī ražotājam, to atdod, piemēram, Viļņas Dizaina koledžai, kuras studentiem šie materiāli noder mācību darbam. Nekādu atbildi raidījumam uz jautājumu nesniedza tirgotāji “H&M”, “Nike”, “Asos”, “Zalando” un “Burberry”.

Ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule norādīja, ka tirgotāji arī citās valstīs nevēlas stāstīt par to, kas notiek ar atpakaļ atsūtītājām drēbēm: “Kolēģi arī starptautiskajā vidē ir mēģinājuši ievākt datus, kontaktējoties ar uzņēmumiem, kas ir iesaistīti gan ražošanā, gan pārdošanas ķēdē. Ir bijuši centieni iegūt informāciju gan no nevalstisko organizāciju puses, gan medijiem, bet vēlme nerunāt rada bažas, ka šajā ziņā ir kas slēpjams un apģērbs nenonāk pie valkātājiem.”

Ekspertu vidū ir bažas, ka tirgotājam paņemt jaunu iepakojumu no noliktavas ir lētāk, nekā maksāt kādam, kas atpako sūtījumu, pārbauda to, pārpako un ievieto atpakaļ internetveikalā.

Akule to saistīja ar darbaspēka izmaksām, kas ir ļoti atšķirīgas valstīs, kur ražo preci, un vietās, kur to pārpako interneta veikalu vajadzībām.

Tā kā raidījumam neizdevās sazināties ar lielajiem apģērbu tirgotājiem, “Vides fakti” noskaidroja, kas ar atpakaļ atsūtītajiem apģērbiem notiek relatīvi nelielā Latvijas bērnu apģērbu veikalā “Hebe”, kas savas preces tirgo arī internetā. Kad klients atsūta preci atpakaļ, pirmkārt to rūpīgi izvērtē iekšējā kvalitātes pārbaudē, stāstīja “Hebe” mārketinga projektu vadītāja Anna Ešenberga.  Pēc tam prece nonāk atpakaļ veikala plauktā un tiek piedāvāta nākamajam klientam.  

Šajā veikalā visbiežāk atpakaļ nonāk drēbes, kas ir pirktas kā dāvana vai arī iegādātas atlaižu laikā, atbildīgi neizvērtējot, vai prece patiešām patīk.

“Mēs parasti pārbaudām to būtiskāko – vai apģērbs nav mazgāts vai kā citādi varētu būt bojāts. Piemēram, kāda iztrūkusi poga, bojāts rāvējslēdzējs vai atirusi vīle ir tas, kam pievēršam uzmanību. Ja produkts ir bijis ar kādu defektu, mēs to salabojam un ar atlaidi ievietojam mūsu internetveikalā, “ skaidroja Ešenberga.

Loģistikas uzņēmuma “PostNord” veiktā pētījuma dati liecina, ka Eiropā apģērba atpakaļsūtīšanas līderi ir vācieši. Tur 41% no pirktiem apģērbiem tiek sūtīti atpakaļ, Nīderlandē šis apjoms sasniedz 36%, Apvienotajā Karalistē – 32%, Spānijā – 18% un Itālijā tikai 13%. Par Latviju datu nav. Visbiežākais iemesls preču sūtīšanai atpakaļ ir neatbilstošs izmērs.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt