Saprotams, ka, pasūtot pārtiku interneta veikalā, uzņēmējs vēlas nodrošināt produkta kvalitāti un nogādāt pārtiku pircējam tā, lai tā nebūtu bojāta.
“RIMI BALTIC” vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Šikirova norādīja, ka ”Rimi” e-veikalā iepakotās preces tiek liktas papīra maisiņos, plastmasas iepakojumu izmantojot tikai svaigajai produkcijai, piemēram, gaļai vai zivīm. “Šis ir mūsu lēmums, jo rūp dabai draudzīgāks dzīvesveids. Redzam, ka cilvēki aizvien vairāk to novērtē. Sabiedrības pieprasījums to nosaka un palīdz uzņēmumam mainīties,” stāstīja Šikirova.
Savukārt “barbora.lv” vadītāja Sanita Bērziņa atklāja, ka vairums klientu labprāt izvēlas plastmasas iepakojumu: “Viņiem tas ir ērtāk – izmantojot otro un trešo reizi. Tāpēc pieņēmām lēmumu nepāriet uz papīra iepakojumu.”
”Šobrīd tiek izstrādāts likumprojekts, kas paredz, ka iepakojums, kas veidots no plastmasas vai kompozītmateriāliem, nav pārstrādājams. Iepakojumam nevarēs pievienot dabas resursa nodokļa atlaides. Šādam nepārstrādājamam materiālam tiks paaugstināts dabas resursu nodoklis. Materiālu izvēle ir ražotāju vai tirgotāju izvēle un piedāvājums. Tas ir viņu atbildības līmenis,” skaidroja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Vesere norādīja, ka vieglie plastmasas iepirkuma maisiņi, ko pircēji šobrīd var paņemt tirdzniecības zālē, pagaidām vēl ir atļautā daļa.
Pieļaujami ir īpaši vieglie maisiņi, kas domāti higiēnas nolūkiem, taču 2025. gadā tādu vairs Latvijas veikalos nebūs.
“Veikaliem ir jāaizstāj tie ar cita veida videi draudzīgākiem, pārstrādājamiem materiāliem. Ir jau veikalu ķēdes, kas to dara un piedāvā patērētājam,” skaidroja Vesere.
Viens no veidiem, kā uzņēmumi, piegādājot preces, tomēr var mazināt negatīvo ietekmi uz vidi, ir izvēlēties kartona kastes vai papīra maisus kā pamata produktu iesaiņojumu, bet atsevišķiem gadījumiem paredzēt tādus maisiņus, kas ir pārstrādājami.
“Ļoti daudzās valstīs tiek izmantotas kastes, kad pasūta ēdienu. To piegādā stingrā plastmasas kastē, kuru veikals pēc tam saņem atpakaļ, tā samazinot iepakojuma daudzumu,” skaidroja biedrības “Zero Waste” vides aktīviste un Rīgas domes deputāte Mairita Lūse ("Attīstībai/Par!", "Progresīvie").
Tas nozīmē, ka, arī pasūtot pārtiku interneta veikalā, ir jāizvērtē uzņēmuma ekoloģiskās pēdas nospiedums, lai nekļūtu par iepakojumu kolekcionāru.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
