Garastītes un sīļi. Kādus putnus noķer Papes Ornitoloģijas centrā?

Latvijā turpinās Eiropas Putnu vērošanas dienas, kad interesentiem ir iespēja tuvāk iepazīt putnu dzīvi un vērot putnus migrācijas laikā. Par novērojumiem cilvēki var ziņot vietnē "Dabasdati.lv". Viena no vietām, kuru cilvēki Latvijā var apmeklēt svētdien vēl ir Papes Ornitoloģijas pētījumu centrs Rucavas pagastā, kur rudeņos itin bieži var sastapt Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošo pētnieku un ornitologu Oskaru Keišu.  Ar viņu Papē tikās arī Latvijas Radio.

Intervija ar Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošo pētnieku un ornitologu Oskaru KeišuInga Ozola


    Netālu no jūras aiz kāpām, nelielajā putnu gredzenošanas namiņā Latvijas Radio sastop ornitologu Oskaru Keišu, kurš rokās tur sīciņus putniņus, kas tikko noķerti murdā. Viņš tos mēra, sver, noņem arī ērces, ja tās piesūkušās. Tās tiek savāktas, lai veiktu citus pētījumus. Visskaļāk dzirdamas tieši garastītes, taču uzmanību pievērš pats mazākais Latvijas putniņš, kurš šoreiz pagadījies gana gruntīgs, jo ir smagāks par pieciem gramiem. 

    „Ir vidējs tauku uzkrājums – Nr.3. Tie, kuri nav neko uzkrājuši ceļošanai, tie ir 5 gramus smagie. Oktobra sākumā Latvijas piekrastē ir viens no aktīvākajiem putnu migrācijas laikiem, sākot no septembra vidus līdz oktobra vidum. Tad aizlido lielākā daļa no mūsu putniem. Viena daļa aizlido jau augustā, sākot ar jūlija otro pusi. Viena daļa, kas lido tur, kur ir barība – pīlādži, āboli un citi, tie lidos vēlāk. Pīlādžu ļoti daudz, tāpēc tādu nebūs līdz decembrim, nevienu vēl  neesmu redzējis. Kamēr zīdastes nenoēd ogas Somijā un Igaunijā, pie mums viņu nebūs,” stāsta Keišs. 

    Aktīvā putnu migrācija notiek ne bez dažādiem starpgadījumiem. Dabas aizsardzības pārvalde jau brīdināja iedzīvotājus, ka tieši Liepājā fiksēti gadījumi, kad migrācijas laikā nositušies putni.

    „Putni logos sitas ne tikai Liepājā, bet arī citur. Bija informācija, ka daudz putnu nositušies Čehijā, Prāgā. Iemesls ir - pārāk daudz stiklotu ēku. Ja ir stikli, tad ir neredzamas metodes -  tikai ultravioletā gaismā redzami marķieri vai arī redzama metode - piemēram, līmē logos vanagus, lai putni var redzēt, ka tas ir šķērslis,” stāsta Keišs.

    No jūlija līdz šim brīdim Papē noķerti ap 4000 putnu. 

    „Šis ir viens no labajiem gadiem garastītēm. Invāzijas gads. Ir diezgan daudz sīļu. Pagājušā gada rekordu uzstādīja dzeltensvītru ķauķītis. Tas ir putniņš, kas ligzdo Sibīrijā. Pagājušā gadā noķērām 61, šogad tikai trīs. Tik labs gads nebūs šai sugai. Putniem ir sezonas vidus tagad, bet putni aizlido arvien vēlāk, sezonu gandrīz vai vajadzētu pagarināt. Putni, kuri lido pēc gaismas, pēc foto perioda, tie jau aizlido kā parasti. Tie, kuri lido pēc laika apstākļiem un siltuma, maksimums vēl būs līdz oktobra vidum,” stāsta ornitologs.  

    Atbildot uz jautājumu, vai tā ir globālā sasilšana, pētnieks drīzāk to sauc par lokālu parādību, kas tiek novērota pēdējās divās desmitgadēs. 

    Keišs spriež, ka  interesanti būtu zināt, kāda būs situācija pēc 100 gadiem.

    Papes Ornitoloģijas pētījumus centrs Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta paspārnē tika izveidots 1966. gadā. Tad arī šajā vietā sākās putnu migrācijas pētījumi. Pape ir vienīgā vieta Latvijā, kur migrējošo putnu ķeršanai kāpās pie jūras izmanto putnu murdu. Pašlaik centrs jau sadarbojas ar četriem starptautiskiem institūtiem, taču atšķirībā no citiem centriem Eiropā  Latvijā nepietiek resursu, lai visus iegūtos datus digitalizētu.

    Pape ir viena no vietām, ko cilvēki var apmeklēt Eiropas Putnu vērošanas dienās. Vairāk informācijas par pasākumiem Latvijā var uzzināt mājaslapā "Putnudienas.lv". 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti