DAP speciālisti klātienē dzīvnieku Dagdas novadā nav devušies apskatīt, taču aculiecinieku sniegtā informācija, tostarp iesūtītās fotogrāfijas, nepārprotami liecinot, ka tas ir sumbrs. Novada pašvaldības pārstāvji ziņojuši, ka dzīvnieks pārvietojas pa novada pagastiem un iedzīvotājus neapdraudot, informē pārvaldē.
DAP skaidro, ka šāda savvaļas sugu indivīdu pārvietošanās pāri valstu robežām piemērotu dzīvotņu meklēšanas nolūkos ir dabiska parādība un novērojama visām savvaļas sugām. Paredzams, ka, pieaugot sumbru populācijas lielumam Baltkrievijā vai kādā citā Latvijas kaimiņvalstī, šādi sumbru viesošanās gadījumi Latvijā kļūs biežāki.
Taču sumbrs ir bara dzīvnieks. Viens riesta laikā klejojošs sumbra indivīds nevar izveidot pastāvīgu populāciju, tāpēc nav sagaidāma tā ilgstoša uzturēšanās citu sumbru neapdzīvotā vietā, norāda DAP.
"Atbilstoši aculiecinieku novērotajam sumbrs neizrāda lielas bailes no cilvēkiem. Līdz ar to var secināt, ka dzīvnieks pirms nonākšanas savvaļā, visticamāk, audzēts nebrīvē, tādējādi pierodot pie pastāvīgas cilvēku klātbūtnes.
Tomēr brīdinām, ka sumbrs kā jebkurš savvaļas dzīvnieks, izjūtot apdraudējumu, var kļūt bīstams cilvēkam, un tādēļ, vērojot šo dzīvnieku, ir jāietur droša distance (vismaz 30 metri) un jāizvairās no tieša kontakta ar šo dzīvnieku.
Noteikti jāizvairās no dzīvnieka apzinātas piebarošanas, kas var sekmēt tā pierašanu pie cilvēka, veicinot dzīvnieka uzturēšanos apdzīvotu vietu tuvumā,” skaidro DAP pārstāvis Jēkabs Dzenis.
Vēsturiski sumbrs ir bijusi Latvijas savvaļā dabiski sastopama suga, līdz ar to sumbra atgriešanās Latvijas savvaļā ir dabisks process. Austrumeiropas mērogā sumbrs bija salīdzinoši bieži sastopams, tomēr intensīvās medīšanas un dzīvotņu izzušanas dēļ tā populācija jeb indivīdu kopums līdz 20.gadsimta vidum bija praktiski izmirusi.
Pēdējās desmitgadēs vairākās Eiropas valstīs, tostarp Baltkrievijā, Polijā un Lietuvā, ir veikti sekmīgi pasākumi, lai pavairotu sumbrus nebrīvē un pēc tam tos atgrieztu savvaļā.
No juridiskā viedokļa sumbrs ir uzskatāms par nemedījamo dzīvnieku, kura apzinātai ieguvei ir nepieciešama iepriekšēja DAP atļauja. Vienlaikus saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma prasībām jebkura dzīvnieka nogalināšana ir pieļaujama tikai gadījumos, kad dzīvnieks, uzbrūkot cilvēkam, apdraud tā veselību vai dzīvību. Šādā gadījumā atļauja nav nepieciešama, taču par šo notikumu nekavējoties jāziņo DAP.
